Sociālajos tīklos kāds piedāvā darbu, kur, strādājot maz, pelnīs daudz. Piedāvājums ir vilinošs, taču jāizlemj ir tūlīt. Savukārt uz papildjautājumiem medus podu solītājs neatbild. Šīs ir pirmās pazīmes, ka otrpus virtuālajā tīmeklī jūs uzrunājis cilvēktirdzniecības vervētājs.
Tieši digitālajā vidē visbiežāk atrod cilvēktirdzniecības upurus. "Ļoti maz ir tādu gadījumu, ka šī vervēšana digitālajā vidē nav bijusi. Klientu stāsts visbiežāk sākas ar to, ka meklēju darbu, man "Facebook" vai "Instagram" uzrakstīja tas un tas. Iepriekš tas bija "Draugiem.lv". Sociālie tīkli ļoti, ļoti strādā," pastāstīja biedrības "Patvērums "Drošā māja"" juriste Gita Miruškina.
To akcentē arī Tiesībsarga birojā, piebilstot, ka upurus vervētāji "ķer" arī iepazīšanās aplikācijās. Tāpat viens no biežākajiem vervēšanas veidiem ir caur paziņām – sociālajos tīklos, izmantojot personas ievainojamību, uzraksta attāls draugs vai pat radinieks.
Latvijā visizplatītākā cilvēktirdzniecības forma ir piespiedu darbs, kam seko seksuāla ekspluatācija, tad fiktīvās laulības. Tiesībsarga birojs vērš uzmanību arī uz orgānu nelikumīgu izņemšanu, jo pasaulē šīs tendences pieaug.
"Lai gan orgānu nelikumīga izņemšana nav visizplatītākā cilvēktirdzniecības forma, tomēr pēc ANO ziņojuma par cilvēktirdzniecības datiem ir redzams – 2017. gadā bija 25 [orgānu nelikumīgas izņemšanas] upuri starp visām ANO dalībvalstīm, 2018. gadā tas skaits pieauga līdz vairāk nekā 40. Gandrīz divkāršs pieaugums," norādīja Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskais padomnieks Matīss Malojlo.
Arī Eiropā šo noziegumu skaits pieaug.
Latvijā nelikumīga orgānu izņemšana nav konstatēta.
To apliecināja arī "Patvērums "Drošā māja"". Biedrības 15 gadu pieredzē, kopš tā sniedz palīdzību cilvēktirdzniecības upuriem, nav konstatēts neviens orgānu tirdzniecības gadījums klasiskā tā izpratnē. Taču pirms daudziem gadiem redzeslokā nonāca gadījums ar nelikumīgu olšūnu izņemšanu.
Runājot par cilvēktirdzniecības tendencēm pašmājās, secināms, ka atpazīto cilvēktirdzniecības upuru skaits ir pieaugošs:
- 2019. gadā tie bija 36 upuri,
- 2020. gadā – 48,
- 2021. gadā – 61 upuris.
Tiesībsarga biroja ieskatā pieaugošā statistika norāda uz tiesībsargājošo iestāžu darba kvalitātes uzlabošanos. Krietni labāk esot sākusi strādāt Valsts policija. Tomēr arī noziedzība palielinās.
"Pirms vairākiem gadiem Latvija bija izteiktāka cilvēktirdzniecības upuru izcelsmes valsts. Tas nozīmē to, ka tieši Latvijas valsts iedzīvotāji un tieši šeit tika savervēti un visbiežāk ekspluatēti kaut kur ārpus Latvijas. Tā bija Anglija, Vācija un citas turīgas Eiropas valstis. Taču pēdējos gadus Latvija kļuvusi arī par mērķa valsti – uz Latviju [aicinātās] personas tiek ekspluatētas, un tieši Latvijā notiek ekspluatācija. Tie bija trešo valstu piederīgie. Es runāju par 2019. un 2020. gadu," pastāstīja Malojlo.
Tomēr pandēmija ar izrietošajiem pārvietošanās ierobežojumiem viesa izmaiņas. Pērn ekspluatēti divi trešo valstu pilsoņi, bet 59 bija Latvijas valstspiederīgie.
Arī bērnu ekspluatācija pasaulē arvien palielinās. Pirms vairākiem gadiem aptuveni desmitā daļa no visiem cilvēktirdzniecības upuriem bija bērni, bet 2018. gadā tā bija jau trešdaļa. Savukārt Latvijā pēdējo divu gadu laikā konstatēts viens cilvēktirdzniecības upuris bērns. Tas satrauc Tiesībsarga biroju, jo, iespējams, kāds no noziegumiem vēl nav pamanīts.
