ĪSUMĀ:
- Tiesa sāk skatīt lietu saistībā ar digitālās TV ieviešanu pirms vairāk nekā 10 gadiem.
- Lietā ir deviņi apsūdzētie – arī Šķēle, Šlesers, bijušais "Lattelecom" vadītājs un citi.
- Iepriekš Ekonomisko lietu tiesa visus attaisnoja, prokuratūra iesniedza protestu.
- Šlesers visas apsūdzības noraida, Šķēle līdz tiesas beigām lietu nekomentē.
- Prokurors: Pirmās instances tiesa neņēma vērā vairākus pierādījumus.
- Tiesnesis pieļauj – maijā lietas iztiesāšanu arī varētu pabeigt.
Atklātā tiesas sēdē Rīgas apgabaltiesā pirmdien, 27. februārī, sāka skatīt tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu. Pirmās instances tiesa visus 9 apsūdzētos attaisnoja.
Apsūdzības otrajā digitālās televīzijas lietā saistītas ar digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā pirms vairāk nekā desmit gadiem. Prokuratūra uzskata, ka Satiksmes ministrija Aināra Šlesera vadībā panākusi, ka projektam tolaik mākslīgi caur konkursu piesaistīts uzņēmums "Hannu Digital", bet no ciparu televīzijas ieviešanas izgrūsts Latvijas Radio un televīzijas centrs, tā vietā izmantojot "Hannu Digital" iekārtas. Projekts ticis sadārdzināts.
Prokurors aizvien lūdz apsūdzētajiem piemērot tādu sodu, kāds tika pieprasīts pirmās tiesu instances debatēs.
Prokurors bijušajam premjeram Šķēlem prasīja piespriest brīvības atņemšanu uz trim gadiem, kā arī vairāk nekā 1,2 miljonu eiro piedziņu. Savukārt pārējiem apsūdzētajiem, tajā skaitā Šleseram, tika prasīts noteikt naudas sodus no 45 000 līdz 75 000 eiro.
"Ekonomisko lietu tiesa, iedziļinoties šajā lietas būtībā, ir attaisnojusi gan mani, gan visus pārējos," uzsvēra Šlesers.
Viņš izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt, un norāda, ka viņš vairs neesot bijis satiksmes ministra amatā laikā, kad tikuši slēgti konkrētie līgumi.
"Pašreiz notiek tiesvedība par 14 gadus seniem notikumiem. Tas ir laiks, kad mani jaunākie bērni vēl nebija piedzimuši. Saprotiet, arī šodien, kad tiesnesis uzdeva jautājumu, vai ir kas jauns sakāms, vai gadījumā ir kādi jautājumi, es arī godīgi teicu, ka, zināt, nav iespējams atcerēties kaut ko jaunu par to, kas ir noticis pirms 14 gadiem," medijiem sacīja Šlesers.
Šajā lietā apsūdzības celtas arī bijušajam uzņēmuma "Lattelecom", kas tagad pazīstams kā "Tet", priekšsēdētājam Jurim Gulbim un toreizējiem uzņēmuma darbiniekiem, kādreizējam Latvijas Valsts radio un televīzijas centra priekšsēdim, tā laika Satiksmes ministrijas valsts sekretāram, bijušajam "SIA "Hannu Digital"" valdes loceklim par krāpšanu lielā apmērā. Savukārt bijušo premjerministru Andri Šķēli tur aizdomās par krāpšanu un naudas atmazgāšanu.
Šķēle medijiem norādīja, ka "līdz tiesas procesa beigām es nekādus komentārus nesniegšu", jo tā ir viņa atteiksme pret šo lietu.
Prokurors Monvīds Zelčs tikmēr uzsvēra, ka lietā ir vairāki pierādījumi, kas pirmās instances tiesā neesot ņemti vērā.
"Pirmās instances tiesā nosacīti pirmo etapu jeb Ministru kabineta noteikumu izmainīšanu tā, lai varētu šajā ciparu televīzijas projektā iekļaut šo "Hannu Digital" uzņēmumu – šo daļu vispār tiesnesis atteicies vērtēt. Līdz ar to, manā ieskatā, apelācijas tiesai to nāksies darīt, un es saprotu, ka tiesa arī to darīs," sacīja prokurors.
Patlaban tiesas sēžu grafiks izveidots līdz maija beigām, un tiesas sastāva priekšsēdis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Guntars Stūris neizslēdz, ka maijā lietas iztiesāšanu arī varētu pabeigt.
"Nevērtēšu prokurora teikto protestā, bet es teikšu tā – atkāpes no līdzšinējās prakses ir. Pierādījumi ir vērtēti tādā veidā, kas liek uzdot jautājumus par to, vai tā tiešām drīkst darīt un vai tas atbilst Kriminālprocesa likumam," pauda tiesnesis.
KONTEKSTS:
Apsūdzības otrajā digitālās televīzijas lietā saistītas ar digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā pirms vairāk nekā 10 gadiem.
Šajā lietā prokuratūra cēla apsūdzības deviņām personām: bijušajam premjerministram Andrim Šķēlem, bijušajam satiksmes ministram Aināram Šleseram, bijušajam "Tet" valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim, bijušajam Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Nilam Freivaldam, kādreizējam Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājam Laurim Dripem. Tāpat uz apsūdzēto sola sēdās bijušais uzņēmuma "SIA Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, kā arī Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.
Prokuratūra uzskata, ka Satiksmes ministrija Šlesera vadībā panākusi, ka projektam mākslīgi caur konkursu piesaistīts uzņēmums "Hannu Digital" kā "Lattelecom" partneris. No ciparu televīzijas ieviešanas ticis izgrūsts Latvijas Radio un televīzijas centrs, tā vietā izmantojot "Hannu Digital" iekārtas. Tā rezultātā "Hannu Digital" uzņēmums ieguva "Tet" finanšu līdzekļus aptuveni trīs miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot valsts mēroga projektu. "Hannu Digital" ir pēctece firmai "Kempmayer", kura figurē pirmajā digitālās televīzijas krimināllietā. "Hannu Digital" pārņēma "Kempmayer" saistības un mantu.
Savukārt 2021.gada decembrī apelācijas instances tiesā tika sagatavots pilns spriedums tā sauktajā pirmajā digitālās televīzijas krimināllietā, kurā tiesa attaisnoja visus apsūdzētos.
