ĪSUMĀ:
- Prokuratūra uzskata – apsūdzētie nepamatoti projektā iesaistīja SIA “Hannu Digital”, uzņēmuma un Šķēles labā ieguva “Tet” līdzekļus.
- Darījumu, kas "sitīs pa televīzijas lietotāju kabatām", sākotnēji pamanīja un par to cēla trauksmi Valsts kontrole.
- Apsūdzībā prokuratūra norāda: Satiksmes ministrija noteica konkursu, valdība to apstiprināja, Šķēle shēmā iesaistījās pēdējais.
- Prokurors: Gala labuma guvējs – Šķēle. Šlesera motivācijai iesaistīties nebija noteikti jābūt naudas gūšanai.
- Lai izvērtētu notikušo darījumu, tika nolīgti trīs nozares eksperti. Ekspertīzē zīmīgākais – zinātības licence.
- Prāvas laikā pret vienu no lietas ekspertiem apsūdzētie pieteica noraidījumu, cits no ekspertīzes atteicās pats.
- Tā laika premjers Ivars Godmanis neatminas, ka valdības sēdē būtu par šo diskutēts.
- Tiesas pilnā sprieduma vēl nav, bet galvenie attaisnojošie iemesli jau zināmi – ja nav cietušā, nav krāpšanas.
- Prokurors, visticamāk, lēmumu pārsūdzēs, sakot: Krāpšana tā nav, bet kas tad?
Atprečošanas plāns
Lai labāk saprastu kriminālprāvas būtību, jāsāk ar atskatu vēsturē.
Pirmie plāni digitālās televīzijas ieviešanai Latvijā radās pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad premjerministra amatā bija Andris Šķēle. Valsts šim mērķim bija izveidojusi uzņēmumu "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs", taču tas nevis pats ķērās pie uzdevuma izpildes, bet iesaistīja starpnieku – britu pastkastītes firmu "Kempmayer Media limited" jeb "Kempmayer". Bez valdības ziņas ar "Kempmayer" tika noslēgts līgums, paredzot tai pirmajā posmā vien pārskaitīt vairāk nekā 53 miljonus ASV dolāru.
Kad prokuratūra sāka izmeklēšanu, izrādījās, ka "Kempmayer" nav nekādas pieredzes televīzijas digitalizācijā, un valsts par iekārtām krietni pārmaksātu. Turklāt liecības lika domāt, ka aiz "Kempmayer" ārzonas firmās slēpjas Šķēle, viņa bijušais preses sekretārs Jurģis Liepnieks un bijušais televīzijas kanāla "LNT" īpašnieks Andrejs Ēķis.
Prokuratūra darījumu ar "Kempmayer" traktēja kā krāpniecisku un apsūdzības dažādos noziegumos uzrādīja 20 cilvēkiem.
Ilgstošā tiesāšanās šajā lietā beigusies ar četriem atšķirīgiem tiesu spriedumiem. Divi tiesu sastāvi piekrita, ka ir notikusi krāpšana, un daļu apsūdzēto atzina par vainīgiem.
Augstākā tiesa apelācijas instances spriedumā saskatīja brāķi un to atcēla, liekot lietu skatīt no jauna. Bet atkārtotā apelācijas instance noziegumu digitālās televīzijas darījumos nesaskatīja vispār un visus attaisnoja. Taču prāva vēl nav noslēgusies. Prokuratūra spriedumu ir pārsūdzējusi kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā.
Lietas prokurors Monvīds Zelčs sacīja: "Pirmkārt, nav vērtēti visi apsūdzības pierādījumi, otrkārt, pierādījumi ir vērtēti izlases veidā, selektīvi. Nu, tur acīmredzami no tiesas sprieduma var redzēt, ka tiesa ir izlēmusi, ka visi ir jāattaisno par visiem nodarījumiem, un tam ir pakārtots faktiski jebkurš vārds un apgalvojums spriedumā."
Līgumā ar "Kempmayer" problēmas saskatīja ne tikai Latvijas tiesībsargi, bet arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa. Tā līgumu atzina par spēkā neesošu, norādot, ka valsts tikusi maldināta par "Kempmayer" pieredzi šādos projektos. Stokholmas tiesa lika čaulas kompānijai atmaksāt valstij jau saņemto naudu un tiesāšanās izdevumus. Kopumā – 10 miljonus dolāru.
Lai izpildītu tiesas spriedumu, naudu Ēķim, kuru prokuratūra uzskata par pirmās shēmas organizētāju, aizdeva Andris Šķēle. Un te, prokuratūras ieskatā, ir meklējams sākums otrajai digitālās televīzijas lietai, kurā spriedumu nolasīja šonedēļ.
"Kempmayer" daļu no valsts pārskaitītās naudas bija paguvusi iztērēt, iegādājoties iekārtas. Šos "Kempmayer" raidītājus kopā ar parādu Šķēlem no Ēķa vēlāk pārpirka Gintera Kavača vadītā firma "Hannu Digital".
Kā uzskata prokuratūra, lai Šķēle atgūtu iztērētos miljonus, šiem vecajiem raidītājiem bija jāpelna. Tāpēc Kavača firmai "Hannu Digital" bija jākļūst par vienu no digitālās televīzijas ieviesējiem.
Un tas arī notika. 2008. gadā Aināra Šlesera vadītā Satiksmes ministrija rīkoja konkursu par digitālās televīzijas ieviešanu. Konkursā uzvarēja tolaik Jura Gulbja vadītais "Lattelecom", kuru tagad visi pazīst kā uzņēmumu "Tet". Savukārt "Hannu Digital" kļuva par "Lattelecom" apakšuzņēmēju.
Valsts kontrole pamana priekš "Hannu Digital" speciāli organizēto konkursu
Šo darījumu sākotnēji pamanīja Valsts kontrole. Revidenti secināja, ka konkurss speciāli organizēts tā, lai bez "Hannu Digital" nevarētu iztikt.
Lai gan tehniskā infrastruktūra bija Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) kompetencē un tas bija gatavs visas valsts pārejai uz digitālo televīziju, konkursa nolikums pieprasīja, lai uzvarētājs tūlīt pat spētu nodrošināt apraidi Rīgā un tās apkārtnē. Vienīgie, kas to varēja izdarīt, bija "Hannu Digital". Viņu pārpirktās "Kempmayer" iekārtas tobrīd testa režīmā jau bija uzstādītas Zaķusalas tornī, kur tās digitālās televīzijas apraidei izmēģināja uzņēmums "Baltkom".
Revidenti, kas cēla trauksmi par šo konkursu, Valsts kontrolē vairs nestrādā, bet to joprojām labi atceras tā laika Valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Viņa toreiz brīdināja, ka darījums "sitīs pa televīzijas lietotāju kabatām", un savas domas nav mainījusi arī tagad.
"Un tas bija redzams no tiem noteikumiem, ka to var izdarīt tikai tas pretendents, kuram jau ir iekārtas, ko piegādāt. Tas nozīmē, ka rēķinājās ar to, ka ir iekārtas, kuras var izmantot, lai nekādi citi konkurenti nevar šajā procesā iesaistīties. Viss par to šajā konkursā liecināja. Tāpēc vēlreiz teikšu, ja savelk īsumā kopā, tad bija projekts, lai atprečotu "Kempmayer" tajā brīdī esošās iekārtas," norādīja Sudraba.
Gan konkursa noteikumi, gan īsie termiņi bija tādi, kas liedza konkursā pieteikties, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem.
Sudraba skaidroja: "Tātad, visa tā vide ir tāda, ka jau rada neuzticību. Un paši izvirzītie noteikumi, kas ļāva, ka, neskatoties uz to, ka radio un televīzijas centram bija iedalītas investīcijas izveidot šo infrastruktūru Rīgā un Rīgas reģionā, konkursā tika izstrādāti noteikumi, kas paredzēja lielu priekšrocību īsos termiņos ieviest šo ciparu TV; tad punktu skaitā, vērtējot pieteikumu, liels īpatsvars bija tam termiņam, cik ātri ievieš ciparu TV, tas bija ļoti nozīmīgs."
Valsts kontrole revīzijas materiālus nodeva tiesībsargiem, kas 2010. gadā ierosināja kriminālprocesu ne tikai par konkursa likumību, bet arī par vēlāk slēgto līgumu pamatotību.
Satiksmes ministrija nosaka, valdība pieņem, Šķēle iesaistās
Latvijas Radio rīcībā esošajās
prokuratūras apsūdzībās teikts, ka par "Hannu Digital" labvēlīgajiem noteikumiem vienojās Šlesers ar ministrijas valsts sekretāru Nilu Freivaldu un LVRTC valdes priekšsēdētāju Lauri Dripi.
Valsts sekretāru sanāksmē jau izsludinātajos noteikumos par digitālās televīzijas ieviešanu tika nomainīta norma, kas paredzēja, ka zemes televīzijas apraidi ciparu formātā nodrošina Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Tās vietā tika ierakstīts, ka digitalizāciju nodrošina komersants, kuru konkursa kārtībā nosaka Satiksmes ministrija.
Prokurors Zelčs atklāja: "Šlesers nodrošināja šīs Ministru kabineta noteikumu izmaiņas un viņu virzīšanu uz Ministru kabinetu. Tur arī piedalījās Dripe un Freivalds. Dripe papildus vēl līguma sarunās nodrošināja, ka LVRTC piekrīt tādām līguma attiecībām."
Un valdība 2008. gada 2. septembrī pieņēma izmainītos noteikumus, kas bija priekšnoteikums tam, lai darījumu shēmā iekļautu "Hannu Digital".
""Lattelecom" Gulbis, Meisītis, Ābele, Ligers. Gulbis ar Ligeru sākotnēji piedalījās, bija vienojušies ar Kavaci par dalību šajā projektā. Vēl tad, kad nebija izmainīti šie noteikumi, pieņemti. Viņi piedalījās līguma sarunās arī. Plus līguma sarunās vēlāk pieslēdzās Ābele arī, Ligers arī piedalījās līguma skaņošanā un summu noteikšanā," pastāstīja prokurors.
Pēc tam, kā uzskata prokuratūra, shēmā iesaistījās Šķēle.
"Šķēles loma ir saistīta ar viņa firmas "UVK" pieslēgšanu šajā projektā, līguma noslēgšana ar "Hannu" un "UVK" par konsultācijām un konsultāciju sniegšanu. Tajā skaitā ar savu kolēģu atbalstu šai Kavača firmai, Kavacim. Plus divu uzņēmumu izveidošana, caur kuriem vēlāk tiks skaitīta nauda viņam. Un cesijas līguma slēgšana, lai arī varētu to visu naudas plūsmu tālāko kustību un viņa it kā attālināšanu no "Hannu Digital" pašu kā tādu [redzēt]. Tā, lai nevarētu pateikt, ka viņš pa tiešo ir guvis labumu no šiem līgumiem. Viņš to guva caur vairākām juridiskām personām," norādīja Zelčs.
Prokurora ieskatā firmas bija kā aizsegs tam, lai pamatotu, kāpēc Šķēle saņēmis naudu: "Tā izskatījās arī pēc viņa liecībām tiesā. Bet bija redzams, ka faktiski
tas uzņēmums tika izmantots tā, lai viņš varētu pateikt, – redziet, viss ir likumīgi, jo mums ir līguma attiecības. Mēs jau neesam kaut ko pa kaktiem bīdījuši un konsultējuši."
"Tev nav pašam obligāti jāsaņem tā nauda"
Tikmēr Šlesers, Freivalds un Dripe Satiksmes ministrijā turpināja "gludināt ceļu" iecerētajam uzvarētājam. Viņi vienojās par konkursa komisijas sastāvu un nolikumu. Kā minēts, viens no pretendentu vērtēšanas kritērijiem, par kuru varēja iegūt lielāko punktu skaitu, bija īsais termiņš digitālās televīzijas ieviešanai Rīgā un Pierīgā. Tas, pēc prokuratūras domām, bija "Hannu Digital" interesēs, jo viņi tobrīd bija vienīgie, kuriem bija vajadzīgās iekārtas, turklāt jau uzstādītas Zaķusalas tornī.
"Freivalda galvenā loma bija šis konkurss. Plus tā virzīšana uz Ministru kabinetu, [ievērojot] tos noteikumus, bet pēc tam viņš bija tas, kurš bija noteikts par konkursa vadītāju un vadīja šo komisiju. Un izlēma par šo LVRTC pieteikuma noraidīšanu konkursam nelikumīgi. Savukārt "Hannu Digital" ar "Lattelecom" atzīšanu par uzvarētāju," sacīja lietas prokurors.
Tomēr gala labuma saņēmējs bija Šķēle. Zelčs paskaidroja: "Viņš [Šķēle] bija gala labuma saņēmējs, par noteiktu summas apmēru. Daļa summas palika arī "Hannu Digital". Tur bija vairāki uzņēmumi izveidoti, lai aizskaitītu tālāk naudu no "Hannu Digital" līdz gala labuma saņēmējam."
Skaidrojot tā laika satiksmes ministra Šlesera motivāciju iesaistīties, Zelčs piebilda: "Viņam nav jāsaņem labums, to jau viņi visi skandina. Arī tajā pirmajā lietā.
Mantkārīgu nolūku pierāda arī tas, ka darbības ir veiktas citas personas mantiskā stāvokļa uzlabošanai. Tev nav pašam obligāti jāsaņem tā nauda."
Tomēr – kā tā laika notikumus vērtē nozares eksperti?
Ekspertīze un smieklīgā zinātības licence
Lai izvērtētu darījumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nolīga trīs nozares ekspertus. Viens no viņiem bija Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas vadītājs Ilmārs Muuls.
"Toreiz mani uzaicināja Juta Strīķe. Tad, kad tas kriminālprocess bija uzsākts, tur nebija runas par kādiem konkrētiem apsūdzētajiem, kurus varētu vainot kaut kādās izdarībās. Bija vienkārši aizdomas radušās, ka tas pasākums izmaksā pārāk dārgi, un lūdza ekspertiem noskaidrot, cik tās izmaksas ir pamatotas," pastāstīja Muuls.
Bez Muula ekspertīzi vēl veica Elmārs Lipenbergs no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Guntars Balodis, pensionējies Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēks. Viņi parakstīja kopīgu atzinumu.
"Ekspertīzē galvenais atklājums bija tāds, ka viena no tām izmaksu pozīcijām bija nesamērīgi liela, ņemot vērā to, ka faktiski uz to brīdi, kad "Lattelecom" ieguva tās apraides tiesības, faktiski pašam "Lattelecom" neko nevajadzēja darīt, jo bija jau reāli digitālie raidītāji, kas darbojās Rīgā, Zaķusalas TV tornī," sacīja Muuls.
Kā minēts iepriekš, šos raidītājus – uz testēšanas līguma pamata – izmantoja uzņēmums "Baltkom".
Muuls atzīmēja: "Tātad, dabūja gatavu infrastruktūru, uz kuru tikai atlika padot programmas, un viss tālāk arī aizgāja. Un tā maksāšana notika par tā saucamo "zinātības licenci" [ekskluzīvu zināšanu tiesības]. Mums kā ekspertiem lika novērtēt to "know how" dokumentāciju, kas tas tāds ir, nu un tad, kad mēs to redzējām, mēs no sākuma ilgi un ļoti smējāmies par to, kas tajā dokumentācijā bija. Ekspertīzē uzrakstījām, ka tas, kas ir iesniegts kā zinātības licence, tas faktiski ir pilnīgi, krieviski to sauc… Tam nav nekādas saistības ne ar zinātību, ne ar tehniskām zināšanām, neko tamlīdzīgu."
Apsūdzībā lasāms, ka par zinātības licenci "Lattelecom" privātfirmai "Hannu Digital" samaksāja 2,4 miljonus eiro. "Tas bija tas pamats, par ko tika maksāta liela summa no "Lattelecom", no līdzekļiem tika samaksāts privātai firmai – "Hannu Digital", un tālāk, kur tā naudiņa aizgāja, tas jau bija izmeklētāju jautājums," pauda Muuls.
Viņš norādīja, ka tādu pašu sistēmu Daugavpilī jau izmantoja uzņēmums "Dautcom". Arī vairāki kabeļtelevīziju operatori bija ieviesuši digitālo televīziju. Tāpēc "Hannu Digital" nebija pamata savas zināšanas pārdot kā ekskluzīvas. Tomēr "Lattelecom" tās nopirka.
Izmeklētāji ekspertiem uzdeva arī papildu jautājumus. Piemēram, kurš tad īsti raidīja?
"Mēs uzskatījām, ka tomēr to faktisko raidīšanu veica LVRTC, kurš tos raidītājus tiešām arī apkalpoja. "Lattelecom" funkcija bija tikai padot programmas un izmantot to. Līdz ar to mans personīgais iespaids bija tajā brīdī, ka cietušais ir tieši SIA "Lattelecom", un tad atliek tikai noskaidrot, kurš ir tas vainīgais, kurš to "Lattelecom" ir apšmaucis. Tas bija būtiskākais visā tajā lietā," atzina Muuls.
"Lattelecom" ilgus gadus vadīja kādreizējais Šķēlem piederošās "Ave Lat" grupas finanšu direktora vietnieks Juris Gulbis. Uzņēmums sevi par cietušo šajā krimināllietā nekad neatzina. Tam, kā vēlāk izrādījās, būs svarīga nozīme tiesas spriedumā.
Ekspertu noraidījumi un atsaukšana
Savdabīgi pavērsieni tiesas laikā notika ar ekspertiem.
Muulam apsūdzēto advokāti bija pieteikuši noraidījumu, norādot: "Kā galvenais pamatojums pieteikumam, eksperts personīgi pazīst telekomunikāciju nozarē iesaistītos. Un tas apsūdzēto aizstāvju ieskatos ir interešu konflikts."
Tikmēr cits eksperts – Guntars Balodis – savu parakstu no ekspertīzes atsauca. Latvijas Radio sazvanīts, Balodis vairāk klusēja, nekā atbildēja uz jautājumiem par radikālo viedokļa maiņu. Viņš pauda: "Tāpēc, ka es esmu tehniskais eksperts. Es nevaru ļoti precīzi ekspertēt šīs finanšu lietas, tā bija otra puse, kāpēc es atteicos.''
Vaicāts, vai sanāk, ka viņš pārgājis apsūdzēto pusē, Balodis atbildēja apstiprinoši.
Muuls norādījis arī uz vēl vienu vērā ņemamu faktu – īsais termiņš digitālās televīzijas ieviešanai Latvijai atspēlēsies nākotnē. Kritiskais datums bija 2015. gada vasaras vidū, pēc kura analogajai televīzijai vairs netika nodrošināta frekvenču spektra aizsardzība.
Muuls paskaidroja: "2009. gadā nebija nekāda pamata runāt par steidzamību, jo tas laiks bija līdz 2015. gadam. (..) Ar to lielo steigu Latvija, taisnību sakot, ir iekūlusies problēmās. Tās maksas programmas, kuras "Tet" [iepriekš "Lattelecom"] izplata, aizņem gana daudz vietas. Tajā laikā, kad ieviesa, tas digitālās TV standarts, viņš saucās DVB-T, bet pa šo laiku, līdz tam 2015. gadam, bija izstrādāts jau jauns standarts DVB-T2. Un tagad rezultāts ir tāds – gan Igaunijā, gan Krievijā, Baltkrievijā ir,
visur ir uzstādīts tas modernākais DVB-T2, kur var stipri vairāk un lētāk programmas pārraidīt. Mums ir tas vecais DVB-T, jo nevienam neceļas roka pateikt visiem iedzīvotājiem, ka visi tie televizori, kas tika nopirkti priekš DVB-T, ka tie tagad jāmet ārā un jāpērk jauni."
Tā laika premjers neatceras diskusiju valdības sēdē
Tas, ko prokuratūra traktē kā digitālās televīzijas otro afēru, sākās Ivara Godmaņa valdības laikā. Bijušais premjerministrs neatminas, ka valdības sēdē būtu par to diskutēts: "Pirmais, no šīs situācijas atceros, ka ministrs mani noinformēja, ka uzvarējis konkursā ir "Lattelecom". Un es biju ļoti apmierināts ar to. Pamatā tā iemesla dēļ, ka tur ir "TeliaSonera", zviedri, kas rūpēsies, lai "Lattelecom" nebūtu nekādi zaudējumi. Punkts viens. Punkts divi, ka viņiem ir arī menedžments, uz ko varēja paļauties."
Labi licies arī tas, ka šoreiz darbus neuztic kādai nezināmai ārzonas firmai. Godmanis sacīja: "Tā situācija ar to pirmo skandālu jau bija pietiekoša. Ka tur ir vēl kāds "Hannu", to es uzzināju tad, kad sākās tiesas process. Es nezinu ne tādu "Hannu Digital", ne es saprotu visu, kas tas ir un ko "Lattelecom" ar viņiem slēgs. Paldies Dievam, ar mani nekāda sakara."
Godmanis norādīja, ka līgums ar ''Lattelecom'' parakstīts laikā, kad viņa valdība jau bija kritusi.
Nav cietušo, nav krāpšanas
Apsūdzības šajā lietā uzrādīja deviņiem cilvēkiem. Visus apsūdzēja krāpšanā lielā apmērā organizētā grupā. Apsūdzēto vidū no Satiksmes ministrijas puses ir Ainārs Šlesers, Nils Freivalds un LVRTC bijušais šefs Lauris Dripe. No uzņēmuma "Lattelecom" puses – bijušais valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis un vadības līmeņa darbinieki Jānis Ligers, Toms Ābele un Toms Meisītis. Uz tiesas sola sēdēja arī "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis un Andris Šķēle, kuram vienīgajam līdztekus krāpšanai prokuratūra inkriminēja arī naudas atmazgāšanu un prasīja ne tikai atmaksāt naudu, bet arī piespriest trīs gadu cietumsodu. Pārējiem apsūdzētajiem prokuratūra prasīja naudas sodus.
Visi apsūdzētie pēdējā vārdā lūdza tiesu viņus attaisnot. Teju katrs pauda uzskatu, ka procesa patiesais mērķis esot tiesāt Šķēli.
"Zelča kunga rīcība var radīt iespaidu, ka viņš vēlas savu vārdu ierakstīt Latvijas tiesu sistēmas vēsturē kā prokurors, kurš iesēdināja cietumā Šķēli. Un pārējie nepieciešami tikai, lai prokuroru notikumu versijas pamatotu," sacīja Ligers.
Savukārt pats Šķēle teica: "Mana attieksme pret apsūdzību arī pēc tiesas izmeklēšanas un tiesu debatēm nav mainījusies. Apsūdzība nav loģiska, apsūdzība nav saprotama, apsūdzību neatzīstu."
Pēc gadu ilgas tiesāšanās pirmā instance pasludināja apsūdzētajiem labvēlīgu spriedumu.
Spriedumu klātienē klausījās tikai Ainārs Šlesers un viņa advokāts. Kovida pandēmijas dēļ tiesas sēdēs drīkst piedalīties arī virtuāli, izmantojot tehnoloģijas. Šo iespēju izmantoja visi pārējie lietas dalībnieki.
"Spriedums ir pamatots. Tas, ar ko nodarbojas prokuratūra, ar Zelča kungu priekšgalā, – Zelčs kopā ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu nolēma safabricēt lietu, jo Stukāns ir bijis pirmais tiesnesis lielajā digitālajā lietā, kura ir izgāzusies, visi cilvēki ir attaisnoti, un šī lieta tika radīta kā fona lieta, lai ietekmētu lielo lietu," pēc sprieduma sacīja Šlesers.
Bijušais satiksmes ministrs norādīja: "Valsts ir nopelnījusi simtiem miljonu caur šo konkrēto ciparu televīzijas ieviešanu; ja to būtu ieviesis kāds cits komersants, mēs jau nezinām, kāds būtu bijis rezultāts. Bet, ja "Lattelecom" ir pelnījis 100 miljonus, no kuriem 51% tika maksāts valstij dividendēs, tika maksāti nodokļi, šis projekts ir bijis ļoti izdevīgs."
Tiesas motivācija, piekrītot apsūdzētajiem, būs redzama pilnajā spriedumā, kura vēl nav.
Taču galvenos iemeslus tiesnesis Kaspars Vecozols ieskicēja uzreiz pēc sēdes. Ja nav cietušā, nav krāpšanas.
Tiesnesis skaidroja: "Lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam. Jābūt zaudējumiem cietušajam. Un šiem zaudējumiem jābūt nodarītiem ar viltu vai maldinot cietušo. No lietas materiāliem izrietēja, ka iespējamais cietušais ir "Tet" jeb "Lattelecom". Bet pats "Lattelecom" šo cietušā statusu neatzina."
Tāpat bijuši citi apstākļi, kuru dēļ tiesai bija problēmas konstatēt noziedzīgu nodarījumu.
Tomēr arī tiesnesis atzina, ka konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu bija radīts vienam pretendentam: "Jau politiskā līmenī, jau Ministru kabineta noteikumu līmenī tika paredzēta kārtība, kas deva lielas priekšrocības, faktiski izšķirošas priekšrocības tam pretendentam, kurš visātrāk var ieviest digitālo televīziju Latvijā.
Tā ka tas jau politiskajā līmeni bija nolemts. Un nevarētu teikt, ka kāds, ka visa sabiedrība vai Ministru kabinets būtu maldināti.
Priekšrocība bija tam, kurš izmantos šīs sabiedrības, kur arī ekonomiskas intereses vienam no apsūdzētajiem un kurš izmantos un sadarbosies ar šo sabiedrību. Tā kā "Lattelecom" sadarbojās, tad tas arī nodrošināja uzvaru konkursā."
Tātad tiesnesis pēc būtības piekrīt, ka konkrētajam uzņēmumam bija interese uzvarēt konkursā, tika speciāli radīti noteikumi, kuri šādu iespēju deva, bet noziegums, pēc tiesneša domām, nav noticis.
Savukārt dārgi pirkto zinātības licenci, kuru prokurors Zelčs dēvē par makulatūru, tiesnesis Vecozols komentējis šādi: "Attiecībā uz šo "know-how" arī tiesas procesā "Tet" amatpersonas liecināja, ka tas ir vairāk grāmatvedisks iegrāmatojums, ne kā pēc būtības kāda īpaša licence. (..) No lietas materiāliem neizriet, ka tas ir kaut kāds veids, kā fiktīvi šo summu izkrāpt."
Kas tad ir krāpšana?
Prokurors Zelčs tiesas spriedumu noklausījās attālināti. Viņam šāds spriedums nebija pārsteigums, jo tiesnesis Vecozols jau iepriekš bija skaidri paudis savu nostāju. Prokurors domā, ka spriedumu pārsūdzēs, bet vispirms vēlas uzzināt tiesneša motīvus.
Vaicāts, cik liela nozīme prāvā bija tam, ka viens no ekspertiem atsauca savu parakstu, Zelčs atbildēja: "Mani izbrīnīja Baloža kunga uzstāšanās tiesā. Es biju tādā vieglā šokā, varētu teikt arī."
Prokuratūra ar šo ekspertu sadarbojās arī pirmajā digitālās televīzijas krimināllietā. Balodis vērtējis dokumentus un atstājis kompetenta speciālista iespaidu.
"Es izbrīnījos, ka viņš [Balodis] nespēj atbildēt uz kaut kādiem jautājumiem. Nu radās tāds iespaids, ka kaut kas nav ar veselību cilvēkam. Tā aizstāvība no viņa, ja tā vienkāršiem vārdiem sakot, izkļančīja jeb pierunāja, lai viņš atsauc. Tur tiesnesim varbūt arī bija vairāk jāiejaucas," pauda prokurors.
Zelčs gan šaubās, vai šī liecība bija izšķiroša, jo pārējie divi eksperti uzturēja sākotnējo ekspertīzi. Tāpat radies iespaids, ka tiesnesis jau laikus bija gatavs pieņemt spriedumu, sacīja prokurors.
Jautāts, vai tiesas procesā vēl kāds mainīja liecības, prokurors atceras epizodi ar nu jau bijušo LVRTC valdes priekšsēdētāju Jāni Boktu. Uzmanības vērts ir fakts, ka Boktas māsa – zvērināta advokāte Sanita Bokta-Strautmane – šajā tiesā aizstāvēja vienu no apsūdzētajiem – Lauri Dripi. Pirmstiesas izmeklēšanā Bokta un pārējie LVRTC darbinieki liecinājuši – ja centram, kā sākotnēji plānots, būtu uzticēta ciparu televīzijas ieviešana, "Hannu Digital" nepiesaistītu. "Te [tiesā] viņš kaut kā liecināja, ka viņi tā kā būtu," piebilda prokurors.
Zelčs pastāstīja, ka LVRTC pats grasījās pirkt raidītājus un apmēram 80 pārējos Latvijas apraidei nepieciešamos raidītājus arī nopirka.
"Lattelecom" sevi par cietušo neatzina, jo digitālās televīzijas ieviešanu uzskata par labu biznesa projektu.
"Viņiem tagad nav izdevīgi teikt, ka viņi kaut jel kādā veidā, ka viņu amatpersonas vai darbinieki tur ir piedalījušies, veicot kaut kādas nepamatotas vai nelikumīgas darbības. Tā ļoti sliktu ēnu viņiem mestu, tāpēc nav jābrīnās, ka viņiem ir šāda pozīcija," atzīmēja Zelčs.
Prokurors ir pārliecināts, ka cietušā neesamība nav iesmels attaisnojošajam spriedumam. Pēc viņa aprēķiniem, kopumā izkrāpti 3 miljonu eiro, par kuriem faktiski samaksāja "Tet" klienti.
"Krāpšana tā nav, bet tad kas tas ir? Neredzu pamatu, lai samierinātos ar šo nolēmumu," atzina prokurors Zelčs.
