Par to, ka e-veselības sistēmai vēl pagājušajā ceturtdienā noticis uzbrukums, pirmās ziņas izskanēja otrdienas rītā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājas Aijas Barčas. Šim jautājumam no rīta pievērsās arī viņas vadītā komisija.
Veselības ministres Andas Čakšas padomniece Ilze Āboliņa sēdē skaidroja, ka sazinājušies ar drošības iestādēm un notiekot aktīva datu analīze, lai saprastu, kas tieši noticis. Sistēma nav bijusi uzlauzta un dati nav noplūduši.
Taču pēc dažām stundām - ap trijiem pēcpusdienā - Veselības ministrija sociālajos tīklos ziņoja: pulksten 13.14 Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmai un e-veselībai ir noticis uzbrukums.
Šobrīd gan esot pāragri apgalvot, ka starp diviem notikumiem bijusi tieša saistība, norādīja Veselības ministrijā. Šādu versiju pārbaudot.
To, ka e-veselības sistēmas mājas lapu nevar atvērt, pārliecinājās Latvijas Radio un arī sistēmā strādājošie ģimenes ārsti.
"Tagad man ir pieņemšana no diviem, tāpēc mēs arī brīnījāmies, kāpēc netiekam iekšā sistēmā, sistēma nedarbojas. Man ir pieņemšana un es nevaru nevienu recepti uzrakstīt un nevienu darbnespējas lapu”. - Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide stāsta, ka e-veselības sistēmas darbība atjaunojusies neilgi pirms četriem. To apstiprināja arī ministrijā. Par Veselības ministrijas paziņojumu, ka sistēmai noticis uzbrukums, viņa uzzināja tikai no Latvijas Radio. Bijis tikai paziņojums par servera kļūdu.
Tas bija plānots un izkliedēts uzbrukums, preses brīfingā vēstīja Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš:
„Tas tika veikts vienlaicīgi no vairākām valstīm vai vismaz datorsistēmām, kuras uzdodas un nāk gan no Eiropas Savienības, gan ārpus Eiropas Savienības. Kopā vairāk nekā 20.”
Iesaistītas bijušas tādas valstis kā Trinidāda un Tobāgo un Angola, norādīja veselības ministres padomnieks Sergejs Ancupovs:
„Runa ir par to, ka sekundē bija vairāki desmiti tūkstoši pieprasījumu, kas, protams, absolūti nav iespējams.”
Ja sistēmas darbības traucējumu dēļ nevar, piemēram izrakstīt e-recepti, tad ārstus aicina izrakstīt to ar roku. Turpina Nacionālā veselības dienesta vadītāja Inga Milaševiča:
„Tad, kad arī pacients ir aptiekā, farmaceitam jāizvērtē pacienta stāvoklis. Nepieciešamības vai ārkārtējos gadījumos var izsaukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.”
Savukārt ģimenes ārstiem ir bažas par pacientu datiem, uzsver Sarmīte Veide:
„Ģimenes ārstiem ir bažas par to, ka mūs aicina ievadīt pacienta datus – gan darbnespējas lapu, gan, protams, receptes un sensitīvos datus par saslimšanām, par operācijām. Un tajā pašā laikā ir paziņojumi, ka sistēmā ir iebrukumi, un tas nozīmē, ka pacienta datus kāds var arī nopludināt gan publiskā telpā, gan arī kaut kā izmantot. Tas ir ļoti bīstami, ja tas ir pašā sākumā, tikai divas nedēļas pēc tam, kad sistēma sāk pilnīgi strādāt”.
Pēc Veselības ministrijas informācijas, Latvijas iedzīvotāju dati nav noplūduši. Ir diezgan liela pārliecība, ka tā ir ārēja kaitnieciska ietekme, tā notikušo Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” raksturoja informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns:
„Tas uzbrukums ir jāuzsver, ka vismaz no pašreiz pieejamās informācijas savā būtībā ir pārslodzes uzbrukums, lai padarītu sistēmu nepieejamu un kādam acīmredzot ir šādi motīvi, lai to darītu, bet tas nav saistīts ar datu noplūdi vai privātpersonas datu zādzību.”
Teivāns arī norāda, ka šāds uzbrukums bijis pietiekams, lai sistēmas darbību traucētu:
"Uzbrucējam jāatrod viens veids, savukārt tiem, kas sargā sistēmu, jāatrod pilnīgi visi veidi, lai to pasargātu. Acīmredzot, kāds no veidiem bija izstrādes stadijā vai laižot produkcijā, bija palaists garām, un uzbrucējam bija iespēja sekmīgi realizēt to, ko realizējis.. Mēs esam sazinājušies ar NVD tehnisko personālu, esam izrunājuši ar citām iesaistītajām pusēm, kas jādara tehniski, lai ietekmi mazinātu, darbi notiek, cilvēki strādā. Uzbrukums periodiski turpinās un sistēmas jāpadara noturīgas pret to."
Taču uzbrukums nav saistīts ar datu noplūdi vai privātpersonu datu zādzību, norādīja Teivāns. To apliecināja arī Veselības ministrijā.
Tiklīdz konstatēts uzbrukums, pieeja sistēmai tika atslēgta, lai uzbrukums nevarētu kaitēt sistēmas pamatdatiem, aplikācijām un lietotājiem. Savukārt plkst.15.56 sistēmas darbība atjaunota, medijus informēja Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš.
“Skaidrs ir tas, ka tas bija plānots, izkliedēts uzbrukums,” atklāja ministrijas pārstāvis.
Uzbrukums pastrādāts vienlaicīgi no vairākām valstīm vai datorsistēmām, kas uzdodas, ka nāk no citām valstīm – gan no Eiropas Savienības, gan ārpus tās. Kopumā tās bijušas vairāk nekā 20 valstis. Īsā laikā posmā tika saņemti desmiti tūkstoši pieprasījumu, kas nav raksturīgi šai sistēmai.
Iesaistītas bijušas tādas valstis kā Trinidāda un Tobāgo un Angola. „Runa ir par to, ka sekundē bija vairāki desmiti tūkstoši pieprasījumu, kas, protams, absolūti nav iespējams,” atklāja veselības ministres padomnieks Sergejs Ancupovs.
Ministrijā gan nevarēja ne apstiprināt, ne noliegt to, vai uzbrukums organizēts no Latvijas vai ārpus tās. Par notikušo incidentu informēti atbildīgie dienesti un notiekot izmeklēšana. Ministrija solījās ziņot par izmeklēšanas rezultātiem, tiklīdz tie būs pieejami.
Iepriekš - otrdienas rītā - Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) paziņoja par ļaunprātīgu ielaušanos e-veselības sistēmā jau 11.janvārī. Taču premjers Māris Kučinskis (ZZS) vēlāk norādīja, ka ziņas par uzbrukumu e-veselības sistēmai neapstiprinājās.
Veselības ministres Andas Čakšas padomniece Ilze Āboliņa Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē skaidroja, ka sazinājušies ar drošības iestādēm un notiekot aktīva datu analīze, lai saprastu, kas tieši noticis. Sistēma nav bijusi uzlauzta, un dati nav noplūduši.
Šobrīd gan esot pāragri apgalvot, ka starp diviem notikumiem bijusi tieša saistība, norādīja Veselības ministrijā. Šādu versiju pārbaudot.
