Ozolnieku novada dome vērsties Satversmes tiesā iecerējusi, atsaucoties uz Pašvaldību hartas piekto pantu. Tajā noteikts, ka mainot pašvaldību robežas, ar vietvarām jākonsultējas. Bet, strādājot pie reģionālās reformas, konsultācijas bijušas vien formālas, uzskata Ozolnieku mērs.
"Tas bija tāds spēles gājiens, kurā, ja prasa Eiropās Savienības likumdošana, ka jābūt tādai konsultācijai, tad nosauc viņu par konsultāciju, 20 minūtes runāja ministrs, 20 minūtes runāja izvēlētie eksperti, un tad jūs drīkstējāt uzdot arī jautājumus, bet tur nebija diskusijas par to, ka varbūt jūsu jautājums ir pamatots," teica Ozolnieku novada mērs Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība).
Deputāti uzskata - Ozolnieku teritorijas attīstība pēc apvienošanos ar Jelgavu tiktu atstāta novārtā un iedzīvotājiem varētu samazināties pašvaldības atbalsts. "Ir izveidojusies ļoti dzīvotspējīga pašvaldība, kurai visi kritēriji atbilst jaunās reformas kritērijiem," norādīja Ozolnieku novada domes deputāts Jānis Kažotnieks (Latvijas Zaļā partija).
Sēdē gan izskanēja arī viedoklis, ka vēršanās tiesā ir bezjēdzīga. "Mēs varam tikpat labi nobalsot pret to, lai lidmašīnas nelido virs mums, varam nobalsot pret vējdzirnavām, es domāju, ka mūsu priekšsēdētājs kā cilvēks ar lielu pieredzi ļoti labi saprot, ka tas process diez vai apstāsies," tā Ozolnieku novada domes deputāts Pēteris Veļeckis (Latvijas Zemnieku savienība).
Diviem deputātiem atturoties, domes vairākums vēršanos tiesā atbalstīja. Atbildīgais ministrs Latvijas Televīzijai atzina, ka ar līdzīgām prasībām rēķinājies un par izredzēm tiesā jūtas pārliecināts. "Šoreiz jau nu patiešām valsts pārvalde, valdība kopumā ir organizējusi lielāko sabiedrisko apspriešanu, kāda vispār ir bijusi, katram ir bijusi iespēja izteikt savu viedokli," pauda pašvaldību ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").
Reģionālās reformas atbilstību Pašvaldību hartai Satversmes tiesa vērtējusi jau pirms 10 gadiem. Toreiz gan iebilda ne tie, kurus pievienoja, bet kuriem pievienoja – Vecpiebalga nevēlējās apvienoties ar Dzērbenes pagastu. Satversmes tiesa reformu atzina par hartai atbilstošu, spriedumā norādot, ka tā neparedz konkrētas konsultēšanās procedūras, piemēram, referendumus, un pietiek arī ar to, ja pašvaldību viedoklis mutveidā vai rakstiski darīts zināms atbildīgās Saeimas komisijas deputātiem. Tiesā apstiprina – šis spriedums būs pamats, arī vērtējot jauno reformu, tomēr rezultātu vēl prognozēt nevar. Reformas tapšanas laikā vienkārši konsultēties Satversmes tiesā nav iespējams. Tiesas priekšsēdētāja stāsta – ir doma tieši šādam mērķim veidot Valsts padomi.
"Tāda it kā no malas no ārpuses esoša palīdzība likumdošanas procesā tieši iesaistītajiem spēlētājiem. Tie noteikti varētu būt arī bijušie Satversmes tiesas tiesneši kā kandidāti," pauda Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.
Veidot šādu padomi ar mērķi uzlabot likumdošanas procesu ieteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.
