Runājot par iespējamām bēgļu uzņemšanas kvotām, Pabriks rosina ņemt vērā ne tikai nepilsoņus, bet arī daļu pilsoņu. Viņš cer, ka viņa priekšlikumus ņems vērā Eiroparlamenta lielāka Tautas grupas frakcija.
Pabriks pārliecināts, ka, nosakot bēgļu uzņemšanas kvotas, jāņem vērā ne tikai valsts lielums un ekonomiskā situācija. Viņaprāt, iecere sadalīt bēgļu uzņemšanas saistības tikai pēc ekonomiskiem un teritorijas kritērijiem ir neapmierinoša.
“Latvijai kā padomju laika okupētajai valstij pašai nācās pārvarēt piespiedu migrācijas problēmas,” uzsvēra Pabriks, atgādinot par Eiropas Padomes parlamentāras asamblejas 1987.gada rezolūciju, kurā nosodīta arī piespiedu migrācija.
Runa nav tikai par nepilsoņiem, uzsvēra Pabriks, skaidrojot, ka jautājums ir daudz plašāks un atteicas uz visām padomu migrācijas sekām.
“Tie, kuri ieradušies tajos laikos – migranti pirmajā vai otrajā paaudzē. Un šobrīd Latvijai ir jāaizstāv savas intereses,” sacīja Pabriks.
Bēgļu jautājumu aktualizēja Itālija, kuras krastus regulāri sasniedz nelegālo migrantu kuģi. Eiroparlamenta lielākā Tautas partijas frakcija plāno apspriest šo problēmu un sagatavot dokumentu par valstu atbildības sadalīšanu bēgļu uzņemšanai.
Jau maijā Eiropas Parlaments varētu izstrādāt speciālo ziņojumu, un parlamenta rekomendācijas tālāk izvērtēs ES padome un dalībvalstis.
Jau ziņots, ka naktī uz svētdienu Vidusjūrā pie Lībijas krastiem apgāzās kuģis ar simtiem imigrantu. Lielākā daļa no tiem ir gājuši bojā. Nelaime no jauna lika Eiropas valstīm apsvērt migrācijas problēmu risināšanas iespējas. Itālija, kas uzņem tūkstošiem bēgļu, aicina sasaukt steidzamu Eiropas līderu samitu, lai rastu jaunus risinājumus šai problēmai. ES valstu vadītāji ceturtdien Briselē tiksies ārkārtas sanāksmē par bēgļu situāciju Vidusjūrā, lai censtos vienoties par plānu krīzes risināšanai.
