Savstarpēji nesaistītas pacientes vairāk nekā desmit gadu garumā sūdzējās par iespējamiem pārkāpumiem imunologa darbā, ginekoloģiski izmeklējot pacientes. Taču sievietes nesaņēma gaidīto atbalstu ne no Veselības inspekcijas, ne citām iestādēm. Ārsts turpināja praktizēt.
Šis gadījums, ko publiski izcēla vairāku gadu gaitā tapis žurnālistu pētījums, uz pacientu tiesību jautājumiem Veselības ministrijai licis paraudzīties daudz nopietnāk. Tapis plāns, kā labāk aizsargāt pacientu tiesības. Lai to paveiktu, vajadzīgas izmaiņas gan pacientu tiesību, gan ārstniecības likumā.
“Veselības ministrija plāno līdz vasaras beigām grozījumus izstrādāt, lai rudens sākumā tos varētu valdībā skatīt,” norādīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”).
Iecere paredz, ka katrai ārstniecības iestādei būs jāvadās pēc pacientu tiesību īstenošanas plāna, kā arī jāalgo pacientu tiesību speciālists. Tas būs cilvēks, pie kura pacients varēs nākt un izstāstīt notikušo, kā arī palīdzēs situāciju atbilstīgi risināt. Sākotnēji šie speciālisti būtu ieviešami lielākajās ārstniecības iestādēs.
“Ideālā gadījumā ar skatu uz nākotni katrai ārstniecības iestādei vai iestāžu grupai būtu šāds speciālists. Bet pirmais solis ir tieši šīs lielākās iestādes. Katrai vienai ārstniecības iestādei būs pienākums īstenot pacientu tiesību īstenošanas plānu,” norādīja Upsalas Universitātes Juridiskās fakultātes vecākā lektore Santa Slokenberga.
Ārsti piebilst, ka darbs nebūs jāsāk tukšā vietā. Līdzīgus principus jau vairāku gadu garumā īsteno, piemēram, Bērnu slimnīca, anketējot pacientus un viņu vecākus par slimnīcā saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī mērķtiecīgi uzlabojot darba kvalitāti un attieksmi pret pacientiem situācijās, kad radušās domstarpības.
“Svarīgākais ne tikai tas, ka viņi aizpilda, bet ka mēs to analizējam. Mums ir [dati] par katru nodaļu, un tad speciālists, kas ir pacienta pieredzes jautājumā kopā ar klīnikas vadību, mēs ejam, sēžam kopā,” pastāstīja Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska.
Pacientu tiesību plāna ietvaros paredzēta gan topošo, gan praktizējošo mediķu apmācība saskarsmes jautājumos ar pacientiem.
Plānoti arī uzlabojumi attiecībā uz izglītību un informācijas pieejamību. "Attiecībā uz ārstniecības personām darba grupa piedāvā apjomīgus izglītības regulējuma jautājumus. Tas būs neatņemams tālākizglītības elements. Otra daļa – informācija pacientiem.
Mēs nodrošināsim to, ka šis pacientu tiesību likums tiek tulkots tā saucamajā vieglajā valodā.
Nākamais solis – viena no būtiskākajām novitātēm – pacientu tiesību aizsardzības speciālists," pastāstīja Slokenberga.
Pacientu tiesību organizācijas uzsver, ka jautājums par cieņpilnu attieksmi pret pacientu un pacienta tiesību ievērošanu ir ārkārtīgi sasāpējis. Arī sūdzību skaitam ir tendence pieaugt. Pērn veselības inspekcija saņēmusi 1700 sūdzības par mediķu darbu.
KONTEKSTS:
Vairākas sievietes apsūdzējušas imunologu Ņikiforenko par savai specialitātei neatbilstošu manipulāciju veikšanu, kā arī vērsās policijā un citās uzraugošajās iestādēs, jo uzskatīja, ka piedzīvotais bijusi seksuāla vardarbība, tomēr policija krimināllietu izbeidza, bet prokuratūra noraidīja sieviešu sūdzības par mediķi. Pēc stāsta publicēšanas medijos pie Latvijas Radio un pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" vērsās vēl vairākas šī ārsta pacientes.
Vēlāk krimināllieta tomēr tika uzsākta. Ārsts tika atzīts par aizdomās turēto un šī gada 22. februārī aizturēts. Savukārt 24. februārī vīrietim piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, tostarp aizliegums praktizēt kā ārstam imunologam. Valsts policija šomēnes pabeidza izmeklēšanu kriminālprocesā par ārsta imunologa Ņikiforenko iespējamu seksuālu vardarbību pret vairākām pacientēm un nodeva lietu prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Pēcāk Rīgas Austrumu prokuratūras prokurore nolēma Ņikiforenko saukt pie kriminālatbildības par seksuālu vardarbību pret savām pacientēm.`
