Pēc problēmas eskalācijas notikušajam pievērsušies arī Saeimas deputāti, kuri trešdien, 2.maijā, šo jautājumu skatīja atbildīgajā komisijā. Taču jau tagad skaidrs, ka ar vienu sanāksmi risinājuma atrašanai nepietiks.
Organizācijas “Patvērums “Drošā māja”” un Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) konfliktam, kā rezultātā lauzts līgums par mentoru pakalpojumiem bēgļiem, plašāku sabiedrības uzmanību pagājušajā svētdienā pievērsa LTV raidījums “De facto”.
Integrācijas fonda ieskatā mentoru darbs darīts un protokolēts nekvalitatīvi – piemēram, klienta lietā ir mentora ieraksts, ka klients neapmeklē latviešu valodas kursus – tikai viens teikums, kas neļauj konstatēt, vai mentoram ir bijusi saruna ar klientu, vai ir izmantotas kādas motivējošas metodes.
Tāpat pietiekama mentoru palīdzība neesot sniegta klientiem medicīnas iestādēs. Organizācijā “Patvērums “Drošā māja”” pārmetumus noraidīja, un sava darba kvalitāti organizācijas vadītāja aizstāvēja arī trešdien Saeimā, runājot Pilsonības un migrācijas lietu komisijā. Viņasprāt, pārmetumi ir tādēļ, ka Sabiedrības integrācijas fonds vēlas pakalpojums sniegt pats.
“Biedrība tiek saredzēta kā konkurents un tiek izspiesta no jomas, un, mūsuprāt, SIF nostājās pret pilsonisko sabiedrību,” uzskata “Patvēruma “Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane.
Labklājības ministrija abas puses mēģinājusi samierināt jau no pērnā gada decembra, tomēr nesekmīgi.
“Mums ir tikai tie instrumenti, kas mums ir. Uzskatu, ka mēs esam savlaicīgi reaģējuši uz visām darbībām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, kādi nu mums tie instrumenti bija, to mēs esam darījuši, un situācija ir tāda, kāda viņa ir,” norādīja ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.
Deputāti vairākkārt uzsvēra, ka nevēlas šajā situācijā būt tiesneši, lai noteiktu – kuram ir taisnība.
Šobrīd svarīgākais ir jautājums, kā nodrošināt pašu pakalpojumu. “Patvērums “Drošā māja”” ir apstrīdējis jauno konkursu, un tā turpmākā gaita būs atkarīga no ceturtdien gaidāmā Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma.
Bet, lai līdzīga situācija neatkārtotos, deputāti lēma, ka visām iesaistītajām pusēm nākamnedēļ šajā pašā komisijā būs jāsēžas un jārunā pie viena galda.
“Un tādā gadījumā, ja šo jautājumu par nepārtrauktību un kvalitāti var atrisināt Ministru kabinets, tādā gadījumā to risinās Ministru kabineta līmenī. Ja tam ir vajadzīgas izmaiņas likumā, nu tad tas ir likumdevēja darbs,” norādīja Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).
Tikmēr pagaidu režīmā ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem strādā viens mentors un viens sociālais darbinieks.
KONTEKSTS:
Pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš sāka darboties Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programma, kuras ietvaros katrai valstij bija jāuzņem konkrēts bēgļu skaits no valstīm, kur šo bēgļu bija ļoti daudz.
Latvija no Grieķijas, Itālijas un Turcijas apņēmās uzņemt 531 patvēruma meklētāju. Statistiku par to, cik daudzi no viņiem palika Latvijā, gan neviens neapkopo, tomēr zināms, ka lielākā daļa Latviju pamet.
2016.gada pašā nogalē biedrība “Patvērums “Drošā māja”” uzvarēja SIF rīkotājā konkursā un pusotru gadu nodrošināja bēgļiem sociālos darbiniekus un mentorus. Profesionāļu darbu apmaksā no Eiropas struktūrfondiem, tiesa, neliela finansējuma daļa nāk arī no budžeta. Par naudas tērēšanu ir atbildīgs SIF. Kopumā šajā laikā “Drošajai mājai” samaksāt aptuveni 170 000 eiro. SIF tagad apgalvo, ka “Patvērums “Drošā māja”” patvēruma meklētājiem un bēgļiem palīdzējis nekvalitatīvi.
