Līdz šī gada oktobrim Latvijā valsts apmaksāta paliatīvā aprūpe mājās bija pieejama vien vizīšu veidā, taču ar to pārsvarā pacientiem nepietiek, līdz ar to par aprūpētājiem kļūst viņu ģimenes locekļi. Ilgstoši ir trūcis valsts apmaksātas pienācīgas aprūpes mājās. Dainas Kricmanes-Vilciņas mammai šā gada sākumā atklāja audzēju ceturtajā stadijā. Desmit dienas mamma pavadīja slimnīcā, paliatīvās aprūpes nodaļā, taču sieviete ļoti vēlējusies pēdējās dzīves dienas aizvadīt mājās. Tad esot tapis zināms par "Hospiss LV" piedāvāto pakalpojumu.
"Es stāstu visiem – draugiem paziņām – šo brīnumaino stāstu.
Manai mammai bija viss. Viņai bija speciālā gulta, skābekļa aparāts, ratiņkrēsls, ja nu viņa sāktu staigāt, jo viņa bija pilnībā uz gultas. Bija arī Valentīna – aprūpētāja ar lielu pieredzi. Viņa bija astoņas stundas dienā ar manu mammīti un izpildīja visas viņas vēlmes un kaprīzes. Mamma viņas [darbinieces] sāka saukt par eņģeļiem un ļoti sadraudzējās," stāstīja Daina.
Viņa ir ļoti pateicīga, ka izdevies izpildīt mammas pēdējo vēlēšanos – pēdējās dzīves gaitas aizvadīt mājās, pienācīgā aprūpē. Dainai gan par šo pakalpojumu vēl nācās maksāt. Taču no oktobra sākuma organizācija sadarbībā ar Labklājības ministriju piedāvā valsts apmaksātu aprūpi mājās. Šobrīd to izmanto 11 cilvēki Rīgā un Pierīgā. Pagaidām pakalpojums nav pieejams reģionos, taču organizācijas "Hospiss LV" valdes locekle Inta Gerharde cer, ka nākotnē izdosies iespējas paplašināt.
"Mūsu nākamais mērķis ir hospisa mājas. Nelielas mājas, kur ir 12–14 iemītnieki.
Katram sava istaba, kur var nākt un palikt tuvinieki. Lai šo slimnieka dzīves pēdējo posmu vēl kopā izdzīvot, kopā izrunāt savas dzīves, problēmas, sakārtot attiecības. Un "Hospiss" profesionāļu komanda veic to darbu, kas ir aprūpe, atsāpināšana, psihoemocionālais atbalsts un garīgais atbalsts," pastāstīja Gerharde.
Viņa skaidroja, ka komanda ir gatava, ka pieprasījums augs un organizācija ar laiku to spēs arī apmierināt. No klientiem atsauksmes šobrīd esot ļoti labas, un ir skaidrs, ka šāds pakalpojums sabiedrībā ir pieprasīts, stāstīja organizācijas pārstāve. Turklāt mājas aprūpe vajadzīga ne tikai pieaugušiem pacientiem, bet arī bērniem. Pašlaik aprūpi mājās bērniem sniedz Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība, taču tāpat kā pieaugušajiem, – trūkst hospisa mājas, skaidroja biedrības projektu vadītāja Dace Kluša.
"Mērķa grupa palielinās, bērnu skaits pieaug. Un viens no risinājumiem, ko mēs esam iecerējuši, ir specializēti, multifunkcionāli aprūpes un atbalsta centri šīm ģimenēm un bērniem. Un plāns ir veidot multifunkcionālus pakalpojumus vienuviet. Tur varētu būt hospisa pakalpojums. Arī tādi pakalpojumi kā atelpas brīdis un dienas centrs," stāstīja Kluša.
Pēc biedrības aprēķiniem, centrs varētu uzņemt 360 ģimenes. Plāno, ka šādi centri varētu atrasties ārpus pilsētām. Pašlaik starp biedrību un nozares ministrijām notiek sarunas gan par normatīvajiem dokumentiem, gan finansējumu šai iecerei.
Austrumu slimnīcas Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka uzlabojumi pēdējos gados paliatīvajā aprūpē Latvijā gulstas uz brīvprātīgo kustību pleciem.
Viņaprāt, lielākai iniciatīvai būtu jānāk no nozares ministrijām. Taču augstākā ierēdniecība ar nozari pēdējos gados nesarunājas, atzīst speciālists.
Vienlaikus Sosārs saredz vairākus uzlabojumus, piemēram, sabiedrības informētību, tiek apmaksāta specializētā pārtika pacientiem.
KONTEKSTS:
Paliatīvās aprūpes pieejamība uzsvērta, gan Latvijas Televīzijas pētnieciskajā projektā “Diagnoze – vēzis”, gan Latvijas Radio projektā "Izmisuma zonā". Šai tēmai arī bija veltīts labdarības maratons "Dod pieci 2019", kura norises laikā speciālajai pārtikai neārstējami slimajiem cilvēkiem ziedoja 438 197 eiro, sasniedzot absolūto rekordu "Dod pieci!" vēsturē.
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzdeva veselības ministrei un labklājības ministrei rast risinājumus paliatīvās aprūpes pieejamības nodrošināšanai. Tapa kopīgs pasākumu plāns, kuram 2022.–2023. gadā būtu nepieciešami 18 miljoni eiro ik gadu, bet turpmāk – 20 miljoni eiro gadā.
