Veselības ministrija, gatavojot informatīvo ziņojumu par paliatīvo aprūpi, identificējusi galvenās problēmas šajā jomā. Viena no tām ir primārajā līmenī, proti, mājās, ko nodrošina ģimenes ārsti. Pērn ģimenes ārsti veikuši 21 000 vizīšu pie šādiem pacientiem. Taču tas esot nepietiekami, ko Dūrītis skaidroja ar kompetences trūkumu ģimenes ārstu praksēs un pie speciālistiem.
Tāpēc lielākās izmaiņas šajā jomā VM plāno primārajā aprūpē. Varētu ieviest koordinatora atbalstu, kas uzņemtos rūpi par paliatīvas aprūpes pacientiem un palīdzētu sniegt gan medicīnisku palīdzību, gan sociālo un materiālo, ka arī emocionālo atbalstu. Uz vairākām ģimenes ārstu praksēm būtu viens šāds koordinators.
Tāpat varētu veidot mobilās komandas, kas sniegtu palīdzību mājās esošajiem pacientiem ar komplikācijām. Līdz šim šo lomu uzņēmās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pilotprojektu ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu varētu izmēģināt jau šogad divās vietās Latvijā.
VM pārstāvis arī norādīja uz paliatīvās aprūpes centriem vairākās slimnīcās. To pārslodzi cer mazināt, veidojot pieejamākus pakalpojumus primārajā līmenī.
Tiek domāts arī par hospisa tipa aprūpi gadījumos, kad pacienta stāvoklis ir smags.
Lai uzlabotu paliatīvās aprūpes sistēmu, esot vajadzīgs laiks, jo jāsakārto arī normatīvie akti. Tāpat nepieciešams papildu finansējums; konkrētas summas gan Dūrītis nenosauca.
Savukārt sadarbībā ar Labklājības ministriju tiekot domāts par sociālo atbalstu ģimenēm, kurās ir paliatīvās aprūpes pacienti. Tostarp varētu ieviest darbnespējas pabalstu pacientu tuviniekiem šādos gadījumos.
KONTEKSTS:
Problēmas paliatīvās aprūpes pieejamībā Latvijā aktualizēja arī Latvijas Radio projektā "Izmisuma zonā". Šai tēmai arī bija veltīts labdarības maratons "Dod pieci 2019", kura norises laikā pērn beigās ziedojumos savākti 438 197 eiro, sasniedzot absolūto rekordu "Dod pieci!" vēsturē. Ziedojumi nodrošina pilnvērtīgu uzturu neārstējami slimajiem cilvēkiem, kuri vairs nevar paēst paši, kā arī citu paliatīvās aprūpes atbalsta terapiju.
Tikmēr premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzdeva veselības ministrei un labklājības ministrei rast risinājumus paliatīvās aprūpes pieejamības nodrošināšanai.
Pērn novembrī Veselības ministrija skaidroja, ka tā sākusi sarunas ar Rīgas domi par paliatīvo gultu skaita palielināšanu galvaspilsētā. Bet rezultātu šīm sarunām joprojām nav.
