IZM informēja, ka piedāvātie papildinājumi iekļauj iesaistīto pušu – pašvaldību un pedagogu – galvenās prasības:
- mērķdotācija tiek aprēķināta uz pašvaldību,
- pašvaldībām atvēlēta lielāka loma mērķdotācijas sadalē,
- nevienai pašvaldībai mērķdotācija netiek samazināta, ja nesamazinās skolēnu skaits,
- pedagogu amatalgas netiek ierobežotas, bet tiek noteikta zemākā amata alga, kas pedagogam jāsaņem.
Papildinātajā modeļa versijā tiekot saglabātas sākotnējā modeļa priekšrocības - 36 stundu skolotāju darba nedēļa un vairāk atbalsta personāla, lai nodrošinātu labāku atbalstu skolēniem. Līdz ar jauno modeli tiekot iedzīvināta pilnīgāka izpratne par pedagoga darbu kā dažādu pienākumu kopumu, par kuru arī tiek samaksāts.
Ministrija ir uzklausījusi pašvaldību lūgumu nesamazināt mērķdotācijas apmēru nevienai pašvaldībai. Ja pašvaldībai pēc ministrijas piedāvātā aprēķina jaunajā modelī finansējums salīdzinājumā ar pašreizējo samazinātos, tad mērķdotācijas aprēķinos tiks izmantotas skolēna izmaksas 2016. gadā.
Tas ļaus pašvaldībām pielāgoties atalgojuma modeļa ieviešanai, nesamazinot pašreizējās amatalgas, norāda ministrijā.
Ministrija atbalsta pašvaldību ieteikumu ļaut tām pašām brīvāk pieņemt lēmumus par mērķdotācijas sadalīšanu. Papildinātajā piedāvājumā mērķdotācija tiek aprēķināta uz pašvaldību, balstoties uz bērnu skaitu tajā un pašvaldības ģeogrāfiskajām un demogrāfiskajām īpatnībām. Savukārt lēmumus par dotācijas tālāku sadali pieņem pašvaldība, ievērojot noteiktas minimālās prasības, kas visā valstī ir vienādas.
„Arī šobrīd nauda tiek pārskaitīta pašvaldībām, vienīgais nosacījums, kas ir jāievēro, ir 420 eiro kā minimāla alga skolotājam. Bet pārējo naudu, ko valsts aprēķina, pluss 40%, pašvaldība var izlīdzināt, izlīdzsvarot pa savu skolu tīklu tā, ka pašvaldība vēlās. Šajā jaunajā regulējuma, mūsu piedāvājums, ka skolotājam nedrīkst maksāt mazāk, ka 760 eiro, nevis 420 eiro, par 36 stundām. Šis ir ļoti svarīgi – mēs joprojām saglabājam principu, jo vairāk bērnu klasē, jo lielāka alga. Un šī alga par 36 stundām svārstās no 760 eiro līdz 1000 eiro bruto," tā Latvijas Radio skaidroja ministre Marīte Seile.
Savukārt LIZDA pēc tikšanās ar ministriju norādīja, ka veiks nepieciešamus aprēķinus, lai saprast, vai šīs modelis ir pieņemams. 9.decembrī notiks skolotāju arodbiedrības padomes sēde, kurā tās locekļi izlems, vai ministrijas piedāvājums atbilsts viņu prasībām.
Ja piedāvājums neapmierinās padomi, tad arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga neizslēdza, ka viņi pieprasīs nomanīt Seili jaunajā valdībā.
Tāpat arodbiedrība izteiktos piedāvājumus dēvē neskaidriem. “Atbalsta personālam ļoti minimāls uzlabojums tiek piedāvājums tiek piedāvāts un tikai logopēdiem, kuri strādās ar izglītojamiem 5-6 gadu vecumā. Par mazajām skolām, kur mēs norādījām, lai uzlabojas situācija un lielajām skolām nepasliktinās, te mums nav informācija, ne kādi koeficienti, ne kā tās izmaksas veidosies,” sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Arī Natālijas Draudzņas vidusskolas direktora Pēteris Ševčenko prognozē, ka īstas skaidrības par jauno atalgojuma nebūs vēl ilgi: “Ministrs kā personālija ne tik ļoti ietekmē to, kas notiek. Vairāk ietekmē politiķi ar savām iegribām, ko liek ministram darīt. Un to, kas izglītībā notiek, lielā mērā nosaka pieejamie līdzekļi.” Viņš arī uzskata, ka šobrīd politiķiem vienkārši nebūs laika pievērsties skolotāju algām.
Jau ziņots, ka septembrī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunas par jaunu atalgojuma modeli nonāca strupceļā. Vienas dienas brīdinājuma streiks notiek 27.novembrī, galvenās streika rīkotāju prasības ir budžetā rezervēto deviņu miljonu eiro novirzīšana mazo skolu atbalstam un pirmsskolas pedagogu atalgojumam, kā arī papildu finansējums zinātnei.
