ĪSUMĀ:
- Rīgas Psihiatrijas un neiroloģijas centra teritorijā atrodas privātīpašums, kuru valsts ļāvusi privatizēt pirms 20 gadiem.
- Tajā notiekošo slimnīca ietekmēt nevar.
- Covid-19 izplatības laikā patversmē uzturas vēl vairāk svešu cilvēku no ielas.
- Slimnīcas mediķi noraizējušies par centra pacientu apdraudējumu ārkārtas situācijas laikā.
- Patversmes uzturētāji saka, ka uzrauga klientu veselības stāvokli.
- Veselības inspekcija neatbalsta patversmi slimnīcas teritorijā.
- Patversmes uzturētāji gatavi to pārcelt, ja VM piešķirtu atbilstošas telpas krīzē nonākušu cilvēku glābšanai.
Bažas par apdraudējumu
Strīdus krustugunīs nonācis privātīpašums, kas atrodas Rīgas psihoneiroloģiskās slimnīcas sirdī. Tur Rīgas domes Labklājības departaments atļāvis uzturēties 20 bezpajumtniekiem. Slimnīcas vadība ar šādu lēmumu nav mierā.
Pašlaik, kad valstī ir ārkārtas stāvoklis, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā vērojams straujš akūtu sirdzēju pieplūdums. Ir aizņemtas teju visas 430 pacientu vietas. Mediķi ir pārliecināti – viņi paši, kā arī pacienti ir pakļauti tiešam riskam saslimt ar vīrusu, jo slimnīcas teritorijā paplašināta patversme bezpajumtniekiem.
“Atcerieties, kā bija “Zilā krusta” patversmē, ka tur ir inficētie. Bet tagad šeit, medicīnas iestādes vidū, Rīgas psihiatrijas centra vidū, tieši aiz šīs mājas, tagad atrodas vēl lielāka patversme nekā līdz šim.
Mēs nezinām, ar kādiem veselības stāvokļiem tur šobrīd atrodas šie cilvēki.
Mums nav informācijas, vai ģimenes ārsti šos cilvēkus ir apskatījuši, vai viņiem ir kādas medicīniskās kartes, vai apsekojums. Mēs to nezinām,” norādīja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra sabiedrisko attiecību vadītāja Silva Bendrāte.
Mediķi novērojuši, ka bezpajumtnieki neievēro distanci, labprāt komunicē ar pacientiem; dabiskās vajadzības nokārto, kur pagadās, un slimnīcas teritorijā uzturas alkohola reibumā.
Slimnīcas pārstāve norādīja uz risku inficēties ar Covid-19 pie neorganizētas un nekontrolētas cilvēku plūsmas teritorijā: “Mēs nekādā veidā nevaram saprast, ko mums šajā situācijā tagad darīt. Mums ir jautājums Rīgas domes Labklājības departamentam, kas par iemeslu viņiem bijis, kas par secinājumiem, kāpēc ārkārtējos apstākļos, kad mēs ierobežojam Covid-19 izplatību, viņi iemitina patversmi tieši medicīnas iestādes vidū?”
Norāda uz konfliktu par privātnamu
Slimnīcas teritorijā esošo daudzstāvu māju valsts nodeva privatizācijai 2001. gadā. Pirms 11 gadiem biedrība “Pins” tajā atvēra nakts patversmi sievietēm. Viņi šajā privātīpašumā var veikt tādu saimniecisko darbību, kādu vēlas.
“Šobrīd mūsu reģistrā tā ir reģistrēta kā sieviešu patversme līdz 40 personām. Un šobrīd aktuālā informācija ir tāda, ka 16. aprīlī ministrijā saņēmām biedrības “Pins” iesniegumu par izmaiņu veikšanu reģistrā. Konkrētā biedrība vēlas paplašināt personu skaitu un arī dzimumu. Mainīt šo patversmi uz nakts patversmi pilngadīgām abu dzimumu 60 personām,” pastāstīja Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska.
Biedrības “Pins” vadītājs Norberts Snarskis pastāstīja, ka viņus uzrunāja Rīgas domes Labklājības departaments: “Viņiem ir situācija, ka patversmē Maskavas ielā ir ļoti daudz cilvēku. Un sakarā ar šiem distancēšanās pasākumiem un situāciju, kad jāmēģina cilvēkiem iespējami ievērot distancēšanos, ne stipri tuvu dzīvojot, tad mēs ātri saorganizējām telpas, izveidojot atsevišķu nodaļu 20 vīriešiem.”
Biedrībā nekādas problēmas bezpajumtnieku izvietošanai slimnīcas teritorijā neredz. Viņuprāt, pretenzijas saistāmas ar gadiem ilgušo konfliktu par privātnamu Veselības ministrijas īpašuma vidū. “Iespējams, šobrīd, izmantojot šo Covid-19 situāciju un ārkārtas stāvokli, slimnīca varbūt grib Veselības ministrijā atkal aktualizēt jautājumu par mūsu atrašanos šajā teritorijā,” saka Snarskis.
Inspekcija neatbalsta patversmi slimnīcas teritorijā
LTV raidījuma “4. studija” rīcībā nonākuši Veselības inspekcijas veiktās patversmes apsekošanas rezultāti:
“Ņemot vērā, ka patversmes klienti neievēro ārkārtas situācijā noteiktos ierobežojumus, neievēro personīgo higiēnu, Inspekcija uzskata, ka šāda pakalpojuma sniegšana ārstniecības iestādes tiešā tuvumā, teritorijā nav atbalstāma.”
Inspekcija likusi pievērst vairāk uzmanības higiēnas prasību ievērošanai, nodrošināt patversmes klientus ar ziepēm un higiēnas līdzekļiem. Biedrības vadītājs apgalvo – šīs norādes ņemtas vērā. “Ja runā par perēkli, mēs kontrolējam šo cilvēku stāvokli, uzraugām šos simptomus. Un mēs esam sazobē ar Rīgas domes Labklājības departamentu un jebkurā brīdī mēs esam gatavi sagaidīt šīs pārbaudes, ja parādīsies šie te simptomi.
Mēs cilvēkiem mērām temperatūru. Uzraugām vispārējo veselības stāvokli,” norāda Snarskis.
Arī domes Labklājības departaments Veselības inspekcijas atzinumu saņēmis, tomēr lēmumu - paplašināt patversmi - tas nav ietekmējis. “Labklājības departaments pērk sociālo pakalpojumu, kas ir reģistrēts sociālo pakalpojumu reģistrā, kurš ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas no atbildīgajām institūcijām. Tai skaitā par sanitāro normu ievērošanu un cita veida normu ievērošanu. Mums nav nekāda pamata nepirkt šo pakalpojumu. (..) Mēs nevaram runāt par šo mērķa grupu kā izteikti savādāku nekā jebkuru citu personu grupu, kas dzīvo kopā,” sacīja Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks, direktora vietnieks Mārtiņš Moors.
“Mūsu klienti daudz neatšķiras no slimnīcas pacientiem, jo mēs strādājam ar diezgan ciešu grupu.
Mums arī cilvēki ir ar dažādām atkarībām, mums ir cilvēki ar psiholoģiskām izmaiņām. Ar garīga rakstura traucējumiem,” norādīja biedrības “Pins” vadītājs.
Bezpajumtnieki arī ir pelnījuši naktsmājas un siltu ēdienu. Bet vai slimnīcas teritorija šī pakalpojuma sniegšanai ir īstā vieta? Biedrība “Pins” gadiem ilgušo konfliktsituāciju ir gatava risināt un teritoriju pamest, ja Veselības ministrija piešķirtu atbilstošas telpas krīzē nonākušu cilvēku glābšanai. Šī jautājuma risināšana ir ieilgusi.
