Akcijas organizatori skaidroja, ka gada vārds – "notumse" – ieteikts angļu "blackout" vietā kā īss un ērts apzīmējums reizēm, kad pazūd elektriskā strāva.
Savukārt gada nevārds "episki" pēdējā laikā, šķiet, sevi pieteicis kā jaunu liekvārdu jeb tukšvārdu, piepulcējoties jau zināmajiem "baigi, "klasiski" vai "cieti".
Tulkotāja, Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas kopas pārstāve Ieva Kolmane Latvijas Televīzijai komentēja: “Mēs dzīvojam tomēr plašā pasaulē un arī pie mums ienāk jaunas reālijas. Un tieši tās jaunās reālijas ir lielākās grūtības iedabūt latviešu valodā tā, lai pieteicēji tos nesūtītu kā gada “nevārdus”.”
"Gada nevārda kategorijā pieteicēji ierindo, pašuprāt, skaužamus un nevēlamus vārdus. Tur nereti iekļūst ne tikai tieši pārcēlumi no svešvalodām vai netīkami ievazājumi, bet arī jaunparādījušies apzīmējumi, kas savu vietu latviešu valodā vēl tikai meklē," skaidroja akcijas rīkotāji.
Savukārt no visiem par spārnotiem atzītiem teicieniem šoreiz līderos tikusi izglītības ministres norāde: "Man nav Pandoras lādes, no kurienes es jums varu paņemt šo atalgojumu!", kas ne vien ataino aizgājušā gada peripetijas ap valsts budžetu, bet arī plašās masās aktualizējusi interesi par sengrieķu mitoloģiju, sprieda akcijas rīkotāji.
"Pēdējos gados akcija papildinājusies ar savārstījumu/samudžinājumu meklējumiem, un te savu favorītu izraugās arī Rīgas Latviešu biedrības valde. Šogad iznākums uzskatāmi apliecina, cik dažādi domājam – ikreiz arī pieteikumos var konstatēt, ka vienu un to pašu vārdu kāds uzskata par gada vārda titula cienīgu, kamēr cits peļ kā nevārdu," skaidroja akcijas rīkotāji.
Rīgas Latviešu biedrības (RLB) valde par savārstījumu titulējusi to pašu teicienu, ko akcijas žūrija gribējusi cildināt kā vienu no veiksmīgākajiem spārnotajiem teicieniem: "Cik tev nav naudas?".
“Vai mēs par neesošo vispār varam kaut ko teikt? Bet rotaļājoties ar valodu, tomēr liekas, ka varam. Ja varam teikt, ka mums kaut kā trūkst, tad mēs tikpat labi arī varētu teikt, ka mums kaut kā nav un tieši cik mums kaut kā nav? “Tieši cik tev nav laika priekš manis?”, skaidroja filoloģe, filozofe, Latvijas Universitātes docente Līva Rotkale.
Tikmēr, pēc žūrijas domām, par samudžinājumu līderi šoreiz uzskatāmi pērn daudzviet piesauktie "patiesā labuma guvēji", kur nekas daudz netopot skaidrs arī tad, ja saka, kā likumos teikts, "patiesie labuma guvēji" (angļu "true beneficiaries"), norādīja akcijas organizatori.
“Tas, ka cilvēkiem īsti nav skaidrs, kā savienot teikuma sastāvdaļas, ir parādība, kas raksturīga mūsdienām. Runā bieži cilvēki, sevišķi, ja cenšas runāt gudri un smalki, nespēj novaldīt šos teikumus,” norādīja valodnieks, Latvijas Universitātes profesors Andrejs Veisbergs.
Šī ir jau septiņpadsmitā "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens" akcija, ko rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa un Latvijas Rakstnieku savienība. Spilgtākie priekšlikumi 2019. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena kategorijās apkopoti sabiedrības aptaujā.
Šogad rīkotāju deleģētajā žūrijā strādāja RLB Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs, literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane (Latvijas Rakstnieku savienība), literārais redaktors, tulkotājs un terminologs Aldis Lauzis, sociolingviste, Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece Vineta Poriņa, komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, valodnieks, Latvijas Universitātes profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Andrejs Veisbergs, laikraksta "Diena" žurnālists, publicists Egīls Zirnis un literatūrzinātniece, Rīgas Franču liceja latviešu valodas un literatūras skolotāja Lita Silova.
Akcijas rīkotāji atzīmēja, ka zīmīgākos pamanītos vārdus un teicienus uz e-pasta adresi "[email protected]" var iesūtīt visu gadu.
