Strupišu kā pašreizējā tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pēcteci izvēlējusies pati AT, virzot viņa kandidatūru apstiprināšanai Saeimā. Tiesas plēnumā uzteikta Strupiša pieredze akadēmiskajā jomā un vairāku gadu pieredze Augstākajā tiesā, kur Strupišs ir specializējies komerctiesībās.
Atbalstu Strupiša kandidatūrai iepriekš pauda Saeimas Juridiskā komisija un Tiesu politikas apakškomisija, kā arī koalīcijas partijas.
Jaunās konservatīvās partijas deputāts un Juridiskās komisijas vadītājs Juris Jurašs debatēs pirms balsojuma norādīja, ka no AT priekšsēdētāja tiek sagaidīti mērķtiecīgi pasākumi, lai viņš kļūtu par sabiedrībā respektētu tiesu varas augstāko pārstāvi. Savukārt līdzšinējais AT priekšsēdētājs esot zaudējis sabiedrības uzticību tiesu varai, pauda Jurašs.
"Sagaidām tādu tiesnešu korpusa korporatīvās kultūras veidošanu, kas darbos apliecinātu piešķirtās varas izmantošanu demokrātijas stiprināšanai Latvijā," uzsvēra Jurašs.
Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere no Jaunās Vienotības norādīja, ka tiesu varas neatkarība nevar būt aizsegs tam, ka lietas ne vienmēr tiek iztiesātas, skaidrojot visus tiesiskuma apsvērumus, procesuālie iespējamie jautājumi nevar būt aizsegs tam, kādēļ tiesas nostājas pret kvalitātes uzlabošanu un reformām.
"Visa tiesu varu iestājas ne vien par savu neatkarību, bet arī tiesu varas kvalitāti. Šodien, manuprāt, simboliski, ka tiesu vara, Tieslietu padome, apstiprināšanai Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā virzījusi pārstāvi, kurš tiesas varā ienācis samērā nesen. Mēs to saredzam kā ļoti simbolisku signālu no pašas tiesu varas," pauda Lībiņa-Egnere.
Savukārt opozīcijas politiķis Aldis Gobzems debatēs pauda, ka Strupišu atminas no sava studiju laika kā mūsdienīgu un modernu pasniedzēju. "Jums ir uzticības kredīts, jūs esat ļoti augstas raudzes profesionālis," klāstīja Gobzems.
Par Strupišu balsoja 91 deputāts. Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" AT darbu vada AT priekšsēdētājs, kuru no AT tiesnešu vidus pēc AT plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par AT priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Kā Saeimas Juridiskajā komisijā iepriekš izteicās pats Strupišs, viņa vīzija ir tiesas spriešanas, tajā skaitā spriedumu, kvalitātes uzlabošana. Viņš gribētu vairāk sadarboties ar zemākas instances tiesām, stiprināt judikatūru un attīstīt tiesnešu mācības. Turpināšot arī pašlaik iesākto, lai Augstākās tiesas Senāta lēmumus padarītu saprotamākus.
Strupišs ir Augstākās tiesas tiesnesis kopš 2014. gada, bet divus gadus vada Senāta Civillietu departamentu. Bijis Disciplinārtiesas priekšsēdētājs, bet pašlaik ir Tieslietu padomes loceklis.
Kā liecina Valsts ieņēmumu dienestā pieejamā Strupiša valsts amatpersonas deklarācija, pērn Augstākajā tiesā viņš nopelnījis 53 tūkstošus eiro. Viņam pieder zeme un ēkas Olaines pagastā un Viļānu pagastā, kā arī trīs vieglās automašīnas.
Ivara Bičkoviča pilnvaras tiesas priekšsēdētāja amatā beigsies 15. jūnijā.
Strupišs ceturtdienas rītā pirms Saeimas balsojuma intervijā LTV sacīja, ka viņa ievēlēšanas gadījumā viņš strādās pie tiesas spriešanas kvalitātes uzlabošanas visos trijos tiesu līmeņos. Ja kvalitatīvi izskatīta lieta pirmajā instancē, tā kvalitatīvi virzās tālāk, ja problēmas ir pirmajā instancē, tās velkas tālāk.
Savukārt otrais darbības virziens ir stiprināt tiesu varas neatkarību no izpildvaras, sacīja Strupišs. Viņš norādīja, ka pašlaik visas tiesu varas iniciatīvas iet caur Tieslietu ministriju, un, lai gan ir Tieslietu padome, to ne īpaši ņem vērā, tāpēc Strupišs vēlas stiprināt Tieslietu padomes lomu.
Aigars Strupišs vairāk nekā 20 gadus bijis mācībspēks, specializējies komerctiesībās, kopš 2014. gada bijis AT tiesnesis, darbojas arī Tieslietu padomē.
