Vēl vērtēs Latvijas Banka
Finanšu uzrauga pagaidu vadītāju saskaņā ar grozījumiem FKTK likumā, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā, no atlikušās padomes vai citu FKTK darbinieku vidus kopīgi virza finanšu ministrs un Latvijas Bankas padome. Pārejas periodā padomes locekļu skaitam ir jābūt ne mazākam par trim.
Ministrs Reirs piektdien, 5. jūlijā, informēja, ka uzrunājis gan esošos FKTK locekļus, gan arī departamentu vadītājus. Reirs ticies ar vairākiem kandidātiem un dienas beigās paziņoja par savu izvēli.
Černajas-Mežmales kandidatūra vēl jāapstiprina Latvijas Bankas padomei, kas par to lems pirmdien, 8. jūlijā, plkst. 9.
Iespējams, ka tajā pašā dienā sekos arī Saeimas balsojums par Putniņa un Razānes atstādināšanu un FKTK pagaidu vadītājas apstiprināšanu.
Tādējādi FKTK padome līdz jaunās padomes iecelšanai darbosies četru cilvēku sastāvā.
Savukārt vēlāk jaunas padomes atlasei būs jārīko atklāts konkurss. Priekšsēdētāju pēc Ministru kabineta ieteikuma un padomes locekļus pēc FKTK priekšsēdētāja ieteikuma amatā uz pieciem gadiem apstiprinās Saeima. FKTK priekšsēdētāja amata pretendents jāizvirza līdz šī gada 1. oktobrim. Turklāt līdzšinējo piecu padomes locekļu vietā komisijas padomē turpmāk būs trīs locekļi – priekšsēdētājs un divi padomes locekļi.
Putniņam 86 500 eiro kompensācija
Meklēt jaunu FKTK vadītāju nozares ministram nācās pēc līdzšinējā finanšu uzrauga priekšsēdētāja Pētera Putniņa un viņa vietnieces Guntas Razānes paziņojuma par atkāpšanos. Razāne savu lēmumu skaidrot nevēlējās, savukārt Putniņš atrodas atvaļinājumā un piektdien, 5. jūlijā, uz Latvijas Televīzijas zvaniem neatbildēja. Tomēr, visticamāk, abu atkāpšanās saistīta ar jūnijā apstiprinātajiem likuma grozījumiem, kas paredz līdz oktobrim iecelt jaunu FKTK padomi.
Likuma izmaiņu virzītājs finanšu ministrs Reirs publiski kritizēt līdzšinējo Putniņa un Razānes darbu vairās, tomēr atzīst, ka grozījumi, kas sekmēja abu atkāpšanos, pieņemti ar mērķi stiprināt Latvijas pozīcijas valstij ļoti būtiskajās sarunās ar starptautiskajiem naudas atmazgāšanas novēršanas ekspertiem no "Moneyval".
Iepriekš pārmetumus Putniņam veltījusi ASV vēstniecība, kuras ieskatā FKTK vadītājs maldinoši izteicies par ASV atbalstu "ABLV bankas" likvidācijas metodoloģijai. Domstarpības Putniņam bijušas arī ar bijušo finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (Zaļo un Zemnieku savienība) un arī ar paša vietnieci Razāni. Atbilstoši Saeimas pieņemtajiem grozījumiem gan līdzšinējais FKTK vadītājs, gan viņa vietniece saņems kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas, jo atkāpušies līdz pirmajam augustam.
Tas nozīmē, ka Putniņš ar šo soli "nopelnījis" 86 500 eiro, bet viņa vietniece – teju 73 000 eiro.
Finanšu ministrs uzsver, ka kompensāciju Putniņš un Razāne saņems nevis par labprātīgu atkāpšanos, bet gan tādēļ, ka atbilstoši likumam abi finanšu uzraugi tagad divus gadus nedrīkstēs strādāt bankās vai citās pašu līdz šim uzraudzītajās iestādēs.
"Viņiem pēc tam divu gadu aizliegums ieņemt amatus dēļ interešu konflikta praktiski viņus izstrīpo no finanšu tirgus un iespējas atrast atalgotu darbu (..). Un tas ir par pamatu daudzās valstīs, ka tiek piešķirtas kompensācijas, ja ir šie ierobežojumi," skaidroja Reirs.
Tiesa, atbilstoši likumam, kompensāciju abi būtu saņēmuši arī, ja līdz padomes nomaiņai oktobrī nebūtu atkāpušies. Tad gan tā būtu mazāka – 50%, nevis 80% no gada mēnešalgas. Kompensācijas nu jau aizejošajai FKTK vadībai gan netiks maksātas no valsts, bet pašas komisijas budžeta, ko veido tirgus dalībnieku iemaksas.
