Par budžeta naudu atbalsta arī viltus ziņu izplatītājus

Dalot naudu, Kultūras ministrijas pārraudzībā esošais Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kopumā atbalstījis 72 pieteikumus. Starp nacionāla mēroga izdevumiem ir, piemēram, ziņu aģentūra LETA, kas atbalstīta ar 15 000 eiro, vairāki žurnāli, ko izdod SIA “Žurnāls Santa”, saņems teju 20 000 eiro, tikpat arī “Latvijas mediji”, kas izdod “Latvijas Avīzi” un tās portālu, izdevniecība “Rīgas Viļņi” un vēl daudzi citi.

Nodoms labs, bet par dažiem punktiem šajā sarakstā skan sašutuma pilni komentāri.

Atbildīgais kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) aizņemtības dēļ interviju sniegt nevarēja, tāpēc atsūtīja vien rakstisku komentāru.

“Konkrētā SIF konkursa mērķis ir veidot sabiedriski nozīmīgu saturu ārkārtējās situācijas laikā, lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt daudzpusīgu informāciju un viedokļus par Covid-19 krīzes pārvarēšanu. Krīzes laiks prasa nestandarta risinājumus, kas vērsti uz sabiedrības drošību. Konkursa rezultāti primāri vērtējami tieši no šī aspekta,” atbildē norādīja ministrs.

Taču tieši par to ir lielākās bažas. Vai lēmums ir saskaņots ar valsts drošības iestādēm? Mediju eksperte par to šaubās.

Komunikācijas zinātnes doktore Klinta Ločmele vērtēja, ka šī situācija ir izveidojusies diezgan ironiska tādā ziņā, ka, lasot preses relīzes par šo mediju atbalsta fondu, tur ir minēts, ka konkrētā programma ir vērsta uz informatīvās vides drošības stiprināšanu. “Bet rezultāti ir izveidojušies tādi, kas liek drīzāk bažīties par to, kā tas viss varētu notikt,” sacīja Ločmele.

Integrācijas fondā savukārt skaidro, ka galvenais bijis panākt, lai pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju uzzina par vīrusa izplatību un ierobežošanu.

“Tika ņemts vērā, ka visi tie mediji, kas Latvijā reģistrēti, kas mums ir, kuriem nav nodokļu parāda, kuri nodarbina vismaz trīs cilvēkus ar darba līgumu satura izveidei, tad šiem medijiem šis finansējums arī tika piešķirts,” skaidroja Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

SIF gan negrib atklāt, kas bija konkursa komisijas sastāvā, bet LTV noskaidroja, ka kopumā tur bija seši eksperti -  Agnese Dāvidsone, Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāne, Viktors Freibergs, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītājs, Anda Rožukalne, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne, Sandra Murinska, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docente, Kristers Pļešakovs, Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs, Līga Lakuča, KM Mediju politikas nodaļas eksperte.

Bet šajā gadījumā divi galvenie vērtētāji bijuši Agnese Dāvidsone no Vidzemes Augstskolas un Viktors Freibergs no Latvijas Universitātes. Faktiski šie eksperti bija atstāti neapbruņoti, jo Kultūras ministrijā iepriekš tapušajā konkursa nolikumā nemaz nebija kritērija par medija reputāciju, uzticamību, piemēram, vai tas nav iepriekš bijis pieķerts viltus ziņu izplatīšanā.

“Tas protams, kaut kādā mērā neliegtu ekspertiem skatīties uz šo, bet tas nebūtu iemesls šo mediju izmest no konkursa saraksta,” sacīja Pūce.   

Kāpēc Kultūras ministrijā tāda situācija pieļauta? Īsti nav skaidrs.

Atbildot uz jautājumu, kādas ir garantijas, ka medijs, kurš iepriekš izplatījis viltus ziņas par citām tēmām, tagad to nedarīs arī par Covid-19 krīzi,  kāda izeja tomēr tiek minēta.

“Tad, kad mediji ir realizējuši to, ko viņi ir solījuši savā pieteikumā, tad mēs, protams, ievācam gala atskaiti, ievācam informāciju par to, kas ir izdarīts un, ja mēs redzam, ka tas izdarītais nesakrīt ar to, kas tika pieteikumā solīts, tad  mēs varam neizmaksāt atlikušo finansējumu vai arī atprasīt to finansējumu, kas tika piešķirts,” norādīja Pūce.  

To, protams, varēs darīt tikai jau pēc notikušā.