Piedāvā kriminalizēt
Trofimovs stāstīja, ka nesen Iekšlietu ministrija sagatavoja un iesniedza konkrētus priekšlikumus grozījumiem Krimināllikumā. Viens no priekšlikumiem attiecas uz tabakas izstrādājumu bez Latvijas akcīzes zīmēm realizāciju un piedāvājumu. Par to rosina paredzēt brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbus un naudassodus. Vienlaikus ministrija piedāvā no kriminālatbildības atbrīvot, ja cilvēks labprātīgi nodevis preci vai ziņojis par tirgošanos.
Tāpat ministrija rosina mainīt Krimināllikuma pantu par akcizēto preču kontrabandu, padarot sodus stingrākus – līdzšinējā viena gada vietā noteikt brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. Bet vienlaikus rosina noteikt konkrētus apjomus, lai sarežģītu loģistiku kontrabandistiem. Tādējādi kriminālatbildība par lielajiem apmēriem būtu gadījumos, ja kontrabandā būtu 9981 cigarete.
“Tas nozīmē, ka tiem, kas nodarbojas ar loģistiku, šī kaste būs jāver vaļā un jādala apjomi, lai nesasniegtu lielā apmēra atbildību. Tāpat piedāvājam, ka ievērojams apjoms tiek noteikts konkrētā apmērā – 1001 cigarete, lai apgrūtinātu dzīvi shēmotājiem un “točku” turētājiem,” skaidroja Trofimovs.
Prasīs policijas resursus
“Sodu kriminalizēšana, manuprāt, droši vien atturētu kaut kādas personas no šādiem pārkāpumiem. Vienlaikus valstij jādomā, ko vispār ar šādiem maziem sodiem darīt,” sacīja Latvijas Universitātes asociētais profesors Jānis Kārkliņš.
Viņš norādīja uz Tieslietu ministrijas un ģenerālprokurora pirms dažiem gadiem pausto, ka 25% no noziegumiem ir tā saucamie “mazā apmēra noziegumi”, ko vajagot dekriminalizēt. Tie ir aptuveni 12 000 noziedzīgu nodarījumu gadā.
Savukārt kriminālatbildība par cigarešu tirgošanu nozīmētu došanos pretējā virzienā. “Tāpēc man liekas, ka nav īsti skaidrības. Tas iemesls, kāpēc dekriminalizēt, tiek minēts – nesamērīgi policijas resursi. Šajā gadījumā kriminalizējot, tas droši vien prasīs policijas resursus. Tad jautājums, par ko valsts izšķiras,” sacīja Kārkliņš.
Sodīt arī pircējus?
Iespējams, efektīvāk esot sodīt ne tikai tirgotājus, bet arī pircējus. Taču Kārkliņš to sauca par izietu etapu, jo 2013.gadā no Krimināllikuma izslēgta atbildība par nelegāla alkohola iegādi.
Savukārt Iekšlietu ministriju pārstāvošā Trofimova ieskatā iespējamo pircēju sodīšanu jāvērtē kontekstā ar situāciju ar narkotiku un nelegālā alkohola izskaušanas politiku.
Par šādu iespēju svārstīgs bija Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktora vietnieks Uldis Zemzars.
Vienlaikus Zemzars piedāvāja vērtēt ieviest administratīvo atbildību to teritoriju īpašniekiem, kuru teritorijā tiek tirgotas attiecīgas nelegālās preces. Pašlaik šāda atbildība ir par nelegāla alkohola tirdzniecību.
KONTEKSTS:
Novembra vidū “Rīgas centrāltirgus” teritorijā, administrācijas ēkā un SIA “Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsēta” nomātajā teritorijā Valsts policija veica vairāk nekā 80 kratīšanas, un ir aizturētas vairākas personas. LTV rīcībā esošā informācija liecināja, ka kratīšanās, iespējams, tika meklētas kontrabandas cigaretes.
Pēc policijas kratīšanām LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” publiskoja savu eksperimentu, kura laikā žurnālisti iefiltrējās šajā biznesā. Noskaidrots, kā tas darbojas un kā budžetam garām iet miljoni eiro, bet viena “točkas” saimnieka ienākumi mēnesī sasniedz 12 000 eiro.
Turklāt kontrabandas cigarešu tirgotājiem mēdz būt administratīvie sodi pat 100 tūkstoš eiro, bet piedzīt tos nevar, jo sodītajiem nav legālu ienākumu. Cits soda mērs par nelikumīgu cigarešu izplatīšanu likumā šobrīd nav paredzēts. Sākotnēji politiķi par konkrēto rīcību nespēja vienoties, bet vēlāk paziņoja, ka konceptuāli vienojušies pastiprināt kriminālatbildību.
Pēc notikušā Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) uzdeva un vēlāk tirgus vadība lauza ilggadējo līgumu ar “Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā”, un nomniekam teritorija jāatbrīvo līdz 13.janvārim.
