Pēc Grišina sacītā, administratīvais sods līdz šim ir piemērots tikai 40 gadījumos. Tas esot skaidrojams ar to, ka ierindas policists, izbraucot uz notikuma vietu, ir tiesīgs piemērot soda naudu līdz 140 eiro. Taču Administratīvo pārkāpumu likums par noteikto ierobežojumu neievērošanu ļauj uzlikt sodu līdz 350 eiro.
"Izskatot šīs administratīvās lietas, varētu būt pieņemts lēmums par lielāka soda noteikšanu, nekā ierindas policists varēja noteikt uz vietas, un tas varētu būt pašlaik līdz 350 eiro," skaidroja Grišins.
Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs atzina, ka atbalsta iekšlietu ministra Sanda Ģirģena ("KPV LV") priekšlikumu palielināt sodus par pulcēšanās ierobežojumu neievērošanu, proti, ka sodi varētu sasniegt 1000 eiro un vairāk.
Viņš norādīja, ka policists, vērtējot soda mēru konkrētā administratīvajā pārkāpuma lietā, vadās no visiem attiecīgā gadījuma apstākļiem. Dažās resoriskās pārbaudēs policija nereti nonāk pie secinājuma, ka cilvēka rīcība robežojas ar tādu, lai sauktu pie kriminālatbildības, kas paredzēta smagu seku gadījumā.
"Es ceru, ka Latvija nepiedzīvos to, ka cilvēki mirst. Bet mums ir vairākas resoriskās pārbaudes, kur mēs veicam izpēti, izmeklēšanu, un agri vai vēlu mums nāksies pieņemt procesuālu lēmumu – vai nu uzsākt administratīvo lietu, vai sākt kriminālprocesu.
Tā kā es aicinātu cilvēkus būt apzinīgiem un nepārkāpt tos ierobežojumus, tādā veidā pakļaujot citus cilvēkus briesmām," teica Grišins.
Pēc viņa teiktā, visradikālākie ierobežojumi pieņemti aizvadītajā svētdienā, proti, katram cilvēkam ir pienākums publiskā vietā ievērot divu metru distanci. Tas gan neattiecas uz vienas ģimenes locekļiem. Saistībā ar jaunajiem ierobežojumiem policija daudz administratīvo sodu nav piemērojusi, jo lielākā daļa sabiedrības izprotot šādu ierobežojumu nepieciešamību.
Lielāko risku šo ierobežojumu ievērošanā var radīt jaunieši, kuri bieži vieglprātīgi attiecas pret šādiem drošības jautājumiem. Tādēļ Grišins aicināja vecākus pārrunāt ar savām atvasēm nepieciešamību ievērot pulcēšanās ierobežojumus. Īpaši tas ir svarīgi tāpēc, ka ierobežojumus pārkāpuši jaunieši var saslimt un vēlāk inficēt vecus cilvēkus.
"(..) No daudzu valstu datiem redzam, ka tieši jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 40 gadiem ir galvenie infekcijas izplatītāji. Satiekoties varbūt kāds no viņiem jūt nelielas sāpes kaklā vai simptomu var arī nebūt, šī infekcija izplatās, un šie jaunieši dodas mājās, inficē savus ģimenes locekļus, vectēvu, vecomāti, citus radiniekus. Ļoti svarīgi saprast, ka visās vecuma grupās maksimāli jāsamazina savstarpējo tikšanos skaits!" uzsvēra Dumpis.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.
Brīvdienās daļēji slēgti tirdzniecības centri. Noteikti arī jauni pulcēšanās ierobežojumi, ārpus mājām vienkopus ļaujot atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem vai ģimenei.
