Pretēji pirmās instances lemtajam Rīgas apgabaltiesa uzskatīja, ka Grīnbergs ir sodāms par piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai kara noziegumos.
Islāmam vairs netic
Pirms tiesas sprieduma paziņošanas Mārtiņš Grīnbergs savā pēdējā vārdā sacīja, ka vairs netic islāmam un tā vietā ir pievērsies kristietībai.
“Es, protams, vairs neesmu musulmanis un noliedzu viņu reliģiju. Es tagad esmu kristietis un piekopju mūsu reliģiju un kultūru. Tas ir Latvijas. Es arī pats brīvprātīgi atgriezos uz Latviju un pieprasīju deportēšanu uz Latviju,” sacīja jaunietis.
Viņš arī norādīja, ka pats brīvprātīgi atgriezies Latvijā, pieprasot deportāciju no Turcijas, tādējādi riskējot ar savu dzīvību. Tāpat viņš norādīja, ka ir sadarbojies ar Somiju, palīdzot cīnīties ar starptautisko terorismu.
Atbrīvošanas gadījumā viņš solīja kalpot sabiedrībai, tostarp stāstot gan par savu pieredzi, gan atturot citus no pievienošanās teroristiskajam grupējumam "Daīš" jeb “Islāma valsts” rindām.
10 gadu cietumsods
Taču otrās instances tiesa viņam piesprieda bargāku sodu.
“Galīgo sodu Mārtiņam Grīnbergam noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, un noteikt sodu uz 10 gadiem un trim mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz trim gadiem. Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu,” paziņoja tiesnese Signe Kalniņa.
Pēc sprieduma paziņošanas apsūdzētais izplūda emocijās.
“Tas ir pilnīgi netaisnīgi. Šī valsts ir pilnīgi netaisnīga. Šī valsts ir korumpēta pilnīgi. Šī pati valsts ir teroristu valsts,” pēc sprieduma pasludināšanas pauda Mārtiņš Grīnbergs.
Pēc sprieduma nolasīšanas Grīnbergs pauda, ka neuzskata šo spriedumu par godīgu, skaļi proklamējot, ka tiesas spriedums ir valsts korumpētības pazīme un ka "īstie teroristi ir valsts". pic.twitter.com/w6liSBI5SN
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) November 16, 2017
Tiesnese Signe Kalniņa gan uzsver – šis bijis maigākais no iespējamiem sodiem: “Daudz bargāks sods ir tāpēc, ka pirmā instance pēc viena panta viņu attaisnoja. Tas paredz minimālo sodu 10 gadi. Tā kā apelācijas tiesa atzina viņu par vainīgu pēc šī panta, likums neļauj mazāk nekā 10 gadus dot.”
Jauns pamats tiesu praksei
Advokāts sola, ka pārsūdzēs tiesas spriedumu.
Savukārt gandarīta par nolēmumu ir apsūdzības uzturētāja, prokurore Zanda Riekstiņa, norādot, ka
šis lēmums kalpos par precedentu tālākajās tiesvedībās.
“Protams, ka ar šo pirmo spriedumu tiek likti pamati tiesu praksei, jo par 77.1 pantu un arī 89.1 pantu šis ir pirmais gadījums Latvijā. Un, protams, ka tas kalpos par piemēru,” norādīja prokurore.
Pašlaik Drošības policijā ierosināti nepilni desmit kriminālprocesi par Latvijas pilsoņu dalību ārvalstu konfliktos.
Līdz tiesvedībai nonākuši tikai divi:
- pret Grīnbergu
- pret daugavpilieti Artjomu Skripņiku, kuram apsūdzības bija izvirzītas par karošanu separātistu rindās Austurmukrainā. Viņu pirmās instances tiesa attaisnoja.
Ziņots, ka pirmās instances tiesa Grīnbergu attaisnoja par piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai vai kara noziegumos. Tomēr tiesa piesprieda apsūdzētajam 4 gadu cietumsodu par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā. Spriedumu jaunietis pārsūdzēja, protestu iesniedza arī prokuratūra.
Izmeklēšanas laikā jaunieti pārbaudīja arī ar melu detektoru un secināts, ka viņš nemeloja par to, ka nav šāvis uz cilvēkiem un vairs nav "Daīš" atbalstītājs. Tomēr secināts, ka viņš meloja, ka viņam netika doti uzdevumi veikt darbības, kas saistītas ar teroraktiem.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūra jaunietim cēlusi apsūdzību pēc diviem Krimināllikuma pantiem - par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā un piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai mieru, vai valsti vai kara noziegumos. Krimināllikums par piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai mieru, vai valsti vai kara noziegumos paredz mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu no desmit līdz 20 gadiem.
Prokuratūrā iepriekš apstiprināja, ka apsūdzētais darbojies teroristu grupējuma "Daīš" pusē. Pagājušā gada vasarā Drošības policija (DP) ieguva informāciju, ka minēto Latvijas pilsoni ir aizturējušas Turcijas varas iestādes, kas septembrī pieņēma lēmumu par šīs personas deportēšanu. Pēc deportācijas no Turcijas DP konvojēja jaunieti uz Latviju, kur viņš tika aizturēts.
Latvijas Televīzija vēstīja, ka jaunietis esot no Brocēniem, labi pratis angļu valodu, daudz laika pavadījis internetā un, mācoties 12.klasē, reģistrējies vienā no lielākajiem musulmaņu forumiem.
Jaunietis intervijā Latvijas Televīzijai apgalvojis, ka uz Sīriju devies, jo viņu aizrāvusi islāma kalifāta ideja un viņš "meklējis patiesību". Jaunietis esot domājis iesaistīties islāma valsts veidošanā kā civilists, nepiedaloties karadarbībā, viņš esot vēlējies palīdzēt vietējiem iedzīvotājiem. Jaunietis apgalvojis, ka, vēl Latvijā esot, neesot apjautis teroristu nežēlību, lai arī tā plaši tika aprakstīta masu medijos.
Par savu naudu jaunietis aizbraucis uz Turciju, no turienes pārieta Sīrijas robeža un nonākts pie kāda "Daīš" grupējuma, kur viņam atņemti dokumenti un visas mantas. Tad viņu sākuši apmācīt karadarbībai, no kā izvairīties neesot bijis iespējams. Tobrīd jaunietis sapratis, ka tas nav gluži tas, ko viņš vēlas darīt Sīrijā, tāpēc sācis meklēt iespējas nokļūt atpakaļ Latvijā. Tas esot bijis ļoti sarežģīti, un šo mēģinājumu gaitā viņu Rakā noķēruši "Daīš" cilvēki un ielikuši cietumā, kur viņš pavadījis piecus mēnešus. Pēc jaunieša teiktā, cietumā esot tūkstošiem cilvēku, kuri sapratuši "Daīš" ideoloģijas ekstrēmo dabu un grib tikt prom no islāma valsts, taču neatrod šādas iespējas.
Jaunieti esot bijis plānots sodīt, nosūtot uz karadarbības karstākajiem punktiem par "lielgabalu gaļu", taču pārvietošanas laikā jaunietim ar vēl pieciem cilvēkiem izdevies izbēgt, lai arī trīs no bēgļiem nošauti. Jaunietis ticis līdz Turcijas robežai, kur viņu arestējuši turki, kuriem viņš izteicis lūgumu nogādāt viņu atpakaļ Latvijā.
Tagad jaunietis uzskata, ka "Daīš" vervētāji viņu piemānījuši, solot, ka islāma valstī viss būšot labi, ka tur būs taisnīgums, taču izrādījies viss pretēji. Nevienu cilvēku no Latvijas viņš Sīrijā saticis neesot.
