Vienīgais pēc lēciena izdzīvojušais puika tajās sekundēs kļuva bārenis. Diviem ugunsdzēsējiem, kuri izšķirīgajās minūtēs nepieņēma pareizos lēmumus, tiesa otrdien piemēroja nosacītu sodu uz trim gadiem. Turklāt viņi vairs nevar strādāt profesijā. Trešo glābēju attaisnoja. Par vainīgajiem atzītie gan spriedumu grasās pārsūdzēt.
Artūrs pirms deviņiem gadiem bija vienīgais, kurš izdzīvoja pēc lēciena no 8. stāva. Dzīvoklī mita piecu cilvēku ģimene – mamma, tētis un trīs bērni. Bija liesmu jūra, pa durvīm izskriet nevarēja. Atlika tikai logi. Pie tiem glābējus gaidīja un nesagaidīja visi pieci ģimenes locekļi. Kamēr ugunsdzēsēji nesekmīgi mēģināja atvērt dzīvokļa durvis un pretim cietušajiem pacelt pacēlāja grozu, glābēju un kaimiņu acu priekšā viņi metās pret asfaltu, vairs nevarot izturēt svelmi un sagaidīt palīdzību.
„Tai ģimenei nekāds spriedums gandarījumu nenesīs. Bet mēs uzskatām, ka šeit ir runa par valsts atbildību,” komentē advokāte Jeļena Kvjatkovska.
Advokāte skaidro, ka ģimene – izdzīvojušais Artūrs un viņa vecmāmiņa - šo spriedumu gaidīja deviņus garus gadus. Tas ir nesamērīgi ilgs laiks. „Principā šis process tika uzsākts, pateicoties sašutumam. Kaimiņi bija pilsoniski tik sašutuši, ka visi rakstīja iesniegumus un nāca liecināt. Tie nebija 10 vai 15 cilvēki, to bija vairāk” norādīja Kvjatkovska.
Glābējam Maksimam Kisļakam par valsts amatpersonas bezdarbību tiesa piemēroja brīvības atņemšanu uz trīs gadiem. Līdzīgs sods noteikts arī Leonīdam Ivanovskim. „Par ugunsdzēsēju strādāt vairs nevarēs (..) Nosacīti uz trim gadiem,” spriedumu nosauc tiesnesis Viesturs Gaidukēvičs.
Aizliegums strādāt šajā struktūrā Leonīdam Ivanovskim nav aktuāli – viņš jau ir izdienas pensijā. Kisļakam būs jāraksta atlūgums. Trešā apsūdzētā - Ivara Žagatas - vainu tiesa neatzina, un viņš tika attaisnots.
Notiesātie savu vainu neatzīst un spriedumu pārsūdzēs. „Apsūdzība bija vispārīga. Kāpēc tad tieši šie ugunsdzēsēji un ne citi? Viņi taču komandā strādāja,” motīvus pārsūdzībai nosauc advokāts Vilis Spuoģis.
Tiesas priekšā stājās tie ugunsdzēsēji, kuri vadīja glābšanas darbus. Viņu vadība skaidro, ka pēc šī gadījuma notika arī dienesta pārbaude, bet tajā darbinieku vainu neatklāja. Komentēt tiesas lēmumu varēs pēc iepazīšanās ar pilnu sprieduma tekstu, bet katra šāda traģēdija ir mācība. „Mēs vienmēr analizējam šos notikumus. Mēs mācām jaunos ugunsdzēsējus, lai viņi ir praktiski un psiholoģiski gatavi,” komentē VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.
Viņš uzskata, ka traģēdija Ķempes ielā bija mācība arī ikvienam iedzīvotājam. Taču uz jautājumu – ko cilvēki ir mainījuši paši savos dzīvokļos – var atbildēt viņi paši.
„Katrs, kas sēž tagad ekrānam otrā pusē, var pacelt acis uz griestiem. Ir viņam dūmu detektors? Deviņiem no desmit – nav! (..) Aizbarikādētas izejas, balkonu durvis, bez atļaujas pārbūvēti dzīvokļi, nelicenzētas metāla durvis, kas karstumā nav atveramas,” norāda Eklons.
Tikmēr spriedumu glābējiem mirušo kaimiņi Ķempes ielas namā vērtē dažādi. Cietumu neviens gan glābējiem nenovēl, bet to, ka viņi neprata izglābt – gan uzsver. „Neizdarīja visu pietiekami ātri un efektīvi. Varēja tos bērnus izglābt,” pārliecināta vietējā iedzīvotāja Olga.
Viens no iemesliem, kāpēc glābēji tūļājās, bija automašīnām pilnais pagalms. Lai gan pēcāk izrādījās, ka ar pacēlāja grozu var tikt līdz logam, bija jau par vēlu. Tikmēr Ķempes ielā 11 šī traģēdija nav bijusi pietiekama mācība, jo mašīnas vakaros pie mājas stāv kā stāvējušas. Apkaimē citu stāvvietu nav. „Nav jau viņas kur likt! Te liek, te liek...Nu, jā, pa nakti šeit nepiebrauksi!” atzīmē vietējā iedzīvotāja Māra.
Drīz valdībā tiks iesniegti jauni noteikumi, kas paredzēs daudz lielāku dzīvokļa īpašnieku atbildību par ugunsdzēsības noteikumu ievērošanu pašiem savās mājās.
