Ar šo spriedumu apgabaltiesa atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 3.maija spriedumu soda daļu, kurā apsūdzētajam bija piespriests trīs gadus un viena mēneša ilgs nosacīts sods.
Savu lēmumu tiesa pamatoja ar to, ka spēkā stājušies apsūdzēto notiesājoši spriedumi par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas arī bija noteikti nosacīti. Tiesas ieskatā šoreiz nosacīts sods apsūdzētajam vairs nav pieļaujams un ņēma vērā arī viņa izdarītā nozieguma raksturu.
Pagājušajā gadā pirmajā instancē Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā apsūdzētajam piesprieda trīs gadu un viena mēneša cietumsodu nosacīti. Pērn pieņemto Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu pārsūdzēja gan apsūdzētais, gan viņa aizstāve, gan arī prokuratūra.
Lietā apsūdzēts uzņēmējs Vasiļjevs. "Firmas.lv" dati rāda, ka Vasiļjevs savulaik darbojies vairākos uzņēmumos. Līdzās Vasiļjevam bija apsūdzēts arī Miervaldis Grigorjevs, tomēr pirmās instances tiesa arī nosprieda izbeigt kriminālprocesu Grigorjeva apsūdzībā. Iepriekš viņam prokurors Arvis Miglāns tiesā nolēma grozīt apsūdzību, proti, sākotnēji Grigorjevs tika apsūdzēts par starpniecību kukuļošanā, taču vēlāk prokurors šīs darbības pārkvalificēja uz kūdīšanu dot kukuli.
Krimināllikumā ir pants, kas regulē soda noteikšanu, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Šis pants paredz, ka gadījumā, ja nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesa var noteikt sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā, vai noteikt citu vieglāku soda veidu, nekā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēts likumā.
Šī lieta Vidzemes priekšpilsētas tiesā atradās jau kopš 2007.gada pavasara, bet vēl pirms tam vairāk nekā pusgadu kriminālprocess "ceļoja", kamēr tam tika noteikta pirmās instances tiesas piekritība.
Saskaņā ar apsūdzību uzņēmējs Vasiļjevs kukuli gribējis dot, lai netiktu turpināta izmeklēšana kriminālprocesos, kuros viņam bija uzrādīta apsūdzība. Uzņēmējs tika aizturēts 2006.gada 25.janvārī, kad viņš KNAB darbiniekam esot nodevis daļu no piedāvātā kukuļa - 14 228 eiro (toreiz 10 000 latu).
Pēc tiesībsargu domām, uzņēmējs organizējis vērienīgus nelikumīgus darījumus ar naftas produktiem. Viņš nezināmas izcelsmes degvielu uzpildes stacijām ilgi un lielā apjomā realizējis caur degvielas vairumtirdzniecības firmām, kurās par vadītājiem noformēti cilvēki, kas par noteiktu samaksu piekrituši bankās izņemt ievērojamas naudas summas.
Jurašu savulaik mēģināja piekukuļot arī "Rudens aptiekas" tīkla vadītājs Vladimirs Labazņikovs, kuram par nodarījumu piesprieda divus gadus cietumā.
