Kā pavēstīja sanāksmes vadītājs, par Zakatistovu esot saņemtas 136 balsis.
Savukārt saskaņā ar partijas jaunajiem statūtiem tās valde palielināta no 5 līdz 9 locekļiem un tajā ievēlēja Zakatistovu, Ralfu Nemiro, Ramonu Petraviču, Ēriku Pucenu, Jāni Vitenbergu, Ivetu Benhenu-Bēkenu, Ievu Krapāni, Alojas novada domes deputātu Māri Možvillo un Jelgavas domes deputātu Lauri Zīvertu.
Kopumā uz "KPV LV" valdi kandidēja 14 cilvēki.
Iezīmējot partijas "KPV LV" kursa maiņu, tās jaunais valdes priekšsēdētājs Atis Zakatistovs biedru kopsapulcē uzsvēra, ka partijas radikālo virzienu nomaina pragmatisms un definētas pamatvērtības: taupība, drošība un skaidrība par nākotni. Ar šādu kursu nākamais "KPV LV" atskaites punkts būs pašvaldību vēlēšanas. Zakatistovs uzsvēra, ka partijas rindās ir spējīgi cilvēki.
"Vairums no mums esam nākuši no necilām saknēm. Neviens no mums pagātnē nav berzējies gar elites tauku bundulīšiem.
Katrs no mums iepriekš dzīvojis pats savu profesionālo dzīvi. Un tagad es redzu cilvēkus, kuri ir cēlušies, auguši no vienkāršiem ļaudīm, kas gādā par savu ģimeni, ir kļuvuši par valstsvīriem,” teica Zakatistovs.
Partija "KPV LV" ir pārstāvēta septiņās pašvaldībās, 13. Saeimā ievēlēti 16 deputāti, kuru skaits frakcijā gan nu ir teju divkārt sarucis. Šodien apstiprinātie partijas statūti paredz paplašināt valdi no pieciem līdz deviņiem locekļiem. Divi jaunievēlētie ir tieši pašvaldību pārstāvji - Alojas novada domes deputāts Māris Možvillo un Jelgavas domes deputāts Lauris Zīverts, kuru teiktajā ieskanējās uzdevums labi sagatavoties pašvaldību vēlēšanām.
Možvillo atzīmēja: "Mans uzdevums būtu partijas seju pavērst pret reģioniem. Es uzskatu, ka šobrīd partijai ir visas iespējas atgūt savu prestižu, runājot ar cilvēkiem, kā mēs to darījām pirms vēlēšanām, un ar reāliem darbiem pierādot, ko mēs varam.”
Zīverts bilda: "Partija kopumā nav dažu cilvēku grupa, tā ir liela organizācija, kas var attīstīties, ja tajā iesaistās biedru vairākums.
Tāpēc es vēlējos rādīt piemēru ar iesaistīšanos, lai neveidotos situācija, ka viss koncentrējas ap pārdesmit cilvēku grupu, kas vienlaikus ir ministri, deputāti, valdes locekļi un tā tālāk.”
"KPV LV" atkārtotā kopsapulce notika, jo 8. februārī sasauktajā pirmajā kopsapulcē nebija kvoruma – lai sanākušajiem būtu balsstiesības, pietrūka tieši 100 biedru. Sasaucot otru kopsapulci, sanākušo skaitam vairs nebija nozīmes un pasākums varēja notikt. Biedru izpausmēs bija jūtama arī neapmierinātība ar partijas kursa maiņu, četri cilvēki paziņoja par izstāšanos. Vairāki interesējās, kāpēc nepiedalās no partijas aizgājušais tās dibinātājs Artuss Kaimiņš. Citiem nepatika, ka iespēja izteikties paredzēta sapulces beigās. Debatēs izskanēja gan uzmundrinājumi, gan šaubas par "KPV LV" spēju attīstīties pēc notikušajām izmaiņām.
Sapulces dalībniece, juriste Rita Dindune ziņoja, ka šīs sapulces lēmumi nebūs likumīgi, jo bija jāsasauc jauna, nevis atkārtota sapulce. Viņa brīdināja, ka tāpēc visi lēmumi tiks atcelti. Sēdes vadītājs viņu savukārt brīdināja par izraidīšanu no zāles.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atvainojās cilvēkiem, kuri ir vīlušies partijā. Viņaprāt, partijas uzdevums ir uzlabot komunikāciju, atjaunot uzticību, doties pie cilvēkiem reģionos un diasporā.”
"Man nevajag amatus, neesmu tendēts uz varu, daru to, ko saprotu, māku un varu izdarīt. Man ir gods kalpot Latvijai," teica Ģirģens.
Uz kongresu bija ieradies arī viens no tā dēvētā Alda Gobzema četrinieka pārstāvjiem, Didzis Šmits, kurš pērn pameta frakciju. Viņš Latvijas Televīzijai norādīja, ka joprojām ir partijas biedrs, atsakoties komentēt, vai gaidāma viņa un arī pārējā četrinieka ar Gobzemu priekšgalā atgriešanās “KPV LV”, kā tas izskanējis Saeimas kuluāros.
Pēdējos mēnešos saskaņā ar kompāniju SKDS un Factum veiktajām aptaujām partijas "KPV LV" reitings ir noslīdējis līdz apmēram 2%.
KONTEKSTS:
Tikmēr “KPV LV” dibinātājs Artuss Kaimiņš nolēmis pamest partiju. Pirms tam viņš aicinājis kongresā balsot par politiskā spēka pašlikvidēšanos.
Pērn aptuveni pusgadu pēc 13. Saeimas vēlēšanām “KPV LV” frakcija, kurā sākotnēji bija 16 deputāti, zaudējusi jau četrus mandātus. Domstarpību dēļ "KPV LV" valde nolēma izslēgt no savām rindām premjera amata kandidātu Aldi Gobzemu, viņu izslēdza arī no frakcijas. Tāpat "KPV LV" frakciju pameta viena no "opozicionārēm" Linda Liepiņa, bet dienu vēlāk par izstāšanos paziņoja Karina Sprūde. No frakcijas izstājās arī deputāts Didzis Šmits. Savukārt šogad janvārī “KPV LV” Saeimas frakcija nolēma no tās sastāva izslēgt partijas dibinātāju Artusu Kaimiņu, kā arī Aldi Blumbergu.
