Zviedris valsts drošības iestādēs strādā kopš 1992. gada, SAB kopš 2000. gada. Patlaban viņš ir SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.
Par Zviedra iecelšanu amatā būs jālemj Saeimai.
Rīgas Tehniskajā universitātē Zviedris ieguvis inženierzinātņu bakalaura grādu būvniecībā, bet Biznesa augstskola "Turība" maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.
Viņš strādājis Valdības apsardzes dienestā, Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentā (VESAD), Drošības policijā, 2000.gadā kļuvis par SAB Izlūkošanas pārvaldes sevišķi svarīgu lietu inspektoru, 2011.gadā par SAB Izlūkošanas pārvaldes NVS nodaļas priekšnieks, bet kopš 2014. gada ir SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.
Kopš pagājušā gada augusta Zviedris pārstāvējis SAB vadību Eiropas Savienības (ES) un NATO izlūkošanas un drošības dienestu starptautiskajās sanāksmēs, informē prezidenta kanceleja.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) skaidro: "Viņš ir savas jomas profesionālis, kurš savam darbam varēs pievērsties jau no pirmās dienas. Viņa redzējums sakrīt ar to, ko mēs redzam kā nepieciešamos uzlabojumus, pilnveidojumus. Viņš ir gana mērķtiecīgs, zinošs un vērsts uz sadarbību ar iesaistītajiem valsts drošības jautājumos. Pēc viņa kandidatūras uzklausīšanas viņš atstāja ļoti profesionālu iespaidu, esmu pārliecināts, ka arī Saeima, uzklausot viņu frakcijās, atbalstīs. Mana pārliecība, ka viņš sekmīgi varēs turpināt Jāņa Maizīša iesākto, gan arī pilnveidot un uzlabot darbu."
Valsts prezidents Egils Levits iepriekš norādījis, ka iespējamo kandidātu loks uz SAB direktora amatu ir ļoti šaurs. Atsevišķi uzrunātie iespējamie kandidāti uz SAB vadītāja amatu no šī piedāvājuma esot atteikušies.
Citi Nacionālās drošības padomes locekļi aģentūrai LETA skaidrojuši, ka šajos ģeopolitiskajos apstākļos nebūtu prātīgi SAB vadību uzticēt kandidātam bez pieredzes šajā iestādē. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Latvijas attīstībai) uzskata, ka valsts drošības iestādēs nevajadzētu nodarboties ar eksperimentiem vadītāja meklēšanā no ārpuses. Tas, pēc ministra domām, ir viens no argumentiem par labu Zviedra kandidatūrai.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (Attīstībai/Par!) atzina, ka negribētu publiski nevienu no apspriestajiem SAB vadītāja amata kandidātiem salīdzināt, taču ministres atbalsts Zviedra kandidatūrai esot saistīts ar viņa profesionālo pieredzi un pārliecinošajām atbildēm uz padomes locekļu jautājumiem.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) norāda, ka padome nolēmusi virzīt Zviedra kandidatūru, ņemot vērā visas pozitīvās īpašības un profesionālās prasmes, kā arī to, ka viņam nebūs vajadzīgs "iešūpošanās periods". Rancāns un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzskata, ka Zviedris varētu saņemt parlamenta vairākuma atbalstu.
Jauns Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks bija jāizvēlas, jo novembrī mūžībā devās līdzšinējais biroja direktors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
