Par Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits

Kopumā balsojumā piedalījās 95 deputāti, taču 2 balsošanas zīmes atzītas par nederīgām. Par Levitu balsoja 61 deputāts, pret – 32.  Par balsoja visi deputāti no valdošās koalīcijas partijām, izņemot iekšējos opozicionārus no partijas „KPV LV”.

Par tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru balsoja 8 deputāti, pret - 85, savukārt deputātu Didzi Šmitu atbalstīja 24 deputāti, bet pret viņu balsoja – 69. Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents ir ievēlēts ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu. 

Divi deputāti, kuru vēlēšanu zīmes tika atzītas par nederīgām, bija ekspremjers Māris Kučinskis (ZZS) un bijusī veselības ministre Anda Čakša.

Čakša neesot vēlējusies atbalstīt nevienu no izvirzītajiem kandidātiem, īpaši Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzīto. Čakša aģentūrai LETA sākumā norādīja, ka viņas lēmumu esot grūti paskaidrot, bet tas būtībā saistīts ar to, ka viņa nevarēja atbalstīt ZZS izvirzīto kandidātu. Politiķe savu balsojumu sauca par "starppozīcijas paušanu".

Uz jautājumu, vai ar balsojumu Čakša parādīja arī to, ka neatbalsta nupat Valsts prezidenta amatā ievēlēto Egilu Levitu, viņa norādīja, ka Levitu atbalstījusi vairāk nekā pārējos divus kandidātus. Vienlaikus Čakša sacīja, ka šoreiz neredzēja "pilna apjoma savu kandidātu, kuru varētu atbalstīt par 100%". 

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns LTV sacīja, ka koalīcijas vienotais balsojums parāda, ka “mēs spējam noformulēt savas idejas, atrast pareizo ceļu un nonākt līdz galamērķim”.

Pēc Bordāna domām, šis ir labs modelis, kā koalīcija atrod risinājumu, un uz šo brīdi varēs atskatīties, ja būs kādas domstarpības, un redzēt, kā "mēs spējam vienoties un to paveikt".

 Viņš atzina, ka slēgtajā balsošanā rezultāts būtu tāds pats, taču risks un satraukums būtu lielāks.

 Levitu ar ievēlēšanu tviterī jau apsveikušas kaimiņvalstu vadītājas - Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

Sirsnīgus sveicienus sūta arī jaunievēlētais Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Saeimas debates ilga nedaudz mazāk par divām stundām, debatēs koalīcijas deputāti slavēja Levitu kā vislabāko kandidātu.

Savukārt opozīcijas pārstāvji aicināja domāt, vai vajadzīgs tautas, vai koalīcijas prezidents, kas tiek iecelts amatā bez diskusijas. 

Vienīgie, kuri neiesaistījās divu stundu garās debatēs, bijuši „Jaunās vienotības” pārstāvji. Ainars Latkovskis frakcijas vadītājs skaidroja, ka “ts, kas parādīsies šodien visticamāk ziņās un citur būs slikts fons tam, ka tiks ievēlēts lielisks Valsts prezidents, jo debates manā skatījumā bija ļoti zemā kvalitātē. Mēs negribējām piedalīties  šajā absurda teātrī. Un tas notiek bieži vien tad, kad ir TV tiešraides. Tad deputāti kāpj un izrādās.

“Atvainojos tiem, kas no tīras sirds uzstājās, bet jūs redzējāt tas beidzās ar bļaustīšanos. Mēs tādā haosā negribējām piedalīties. Mēs publiski esam pauduši, par ko mēs balsosim – par Egilu Levitu. Mēs turam savus solījumus. Manā saprašanā, arī pārējie zināja, par ko balsos pirms šīs sēdes. Līdz ar to vienam otru nebija nepieciešams pārliecināt. Pietika ar to, ka bija frakciju viedokļi. Bet daļa aizgāja uz izrādīšanos vai uz savu politisko oponentu apsaukāšanu…” sacīja Latkovskis.

Latkovskis par opozīcijas salīdzinājumiem ar prezidenta izraudzīšanos zoodārzā kā Valdi Zatleru atbildēja, ka “problēma bija tāda, ka šoreiz Saskaņai nebija nekādas ietekmes uz prezidenta ievēlēšanu. Un tas viņus tracināta. Ļoti tracināja!”

Pirms balsošanas rezultātu paziņošanas Levits intervijā LTV sacīja, ka arguments, ka viņš nezina, kā dzīvo vienkāršā tauta, ir nejēdzīgs. Man ir daudz plašāki kontakti visos Latvijas slāņos nekā citiem politiķiem, sacīja Levits.

Egils Levits – Kas viņš ir?

Levita kandidatūra Valsts prezidenta amatam pirmo reizi publiski izskanēja jau 2007. gadā. Toreiz viņš atteicās no kandidēšanas uz valsts augstākās amatpersonas godu, norādot uz atbalsta trūkumu valdošajā koalīcijā.

Levita kandidatūra prezidenta amatam tika apspriesta arī 2011. gadā, toreiz par nodomu izvirzīt Levitu paziņoja Nacionālā apvienība. Kandidatūra tiek apspriesta arī „Vienotībā”, taču līdz oficiālai nominācijai nenonāca.

Šoreiz Levitu Valsts prezidenta amatam izvirzījuši desmit Saeimas deputāti, kas pārstāv visas piecas valdību veidojošās politiskās partijas – Nacionālo apvienību, Jauno konservatīvo partiju, „Attīstībai/Par!”, „Jauno Vienotību” un “KPV LV”. Visu valdību veidojošo partiju atbalsts bija viens no paša Levita izvirzītajiem priekšnosacījumiem.

Rīgā dzimušā Egila Levita jaunības gadi pagāja Vācijā, kur beidzis Minsteres Latviešu ģimnāziju un Hamburgas universitāti. Viņš studējis politikas zinātni un jurisprudenci. 

1980. gadu beigās Levits iesaistījās Latvijas politikā – kļuva par Latvijas Tautas frontes domes locekli un 1989. gadā izveidotā Latvijas pilsoņu kongresa locekli. Darbojoties Latvijas Tautas frontē, Levits bija viens no 1990. gada 4. maijā pieņemtās Latvijas PSR Augstākās padomes Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu teksta autoriem. Vēlāk viņš iesaistījās par elitāru dēvētajā „Klubā 21” un 1993. gadā no „Latvijas ceļa” saraksta tika ievēlēts par 5. Saeimas deputātu. Valda Birkava valdībā Levits ieņēma tieslietu ministra un Ministru prezidenta biedra amatus. Pēc Birkava valdības demisijas Levits kļuva par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.

1995. gadā Levitu izraudzījās par Latvijas pārstāvi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bet 1997. gadā – arī par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Samierināšanas un arbitrāžas tiesā. 2004. gadā Tieslietu ministrija nolēma izvirzīt Levitu par Latvijas pārstāvi Eiropas Kopienu tiesā.

2007. gada nogalē prezidents Valdis Zatlers izveidoja Konstitucionālo tiesību komisiju, par kuras priekšsēdētāju kļūst Levits. 2012. gada rudenī Levita vadītā Konstitucionālo tiesību komisija nāk klajā ar piedāvājumu papildināt Latvijas Republikas konstitūciju – Satversmi – ar īpašu preambulu. Šī iemesla dēļ Levits tiek dēvēts arī par Satversmes preambulas tēvu.