Sabiedrības integrācijas fonds ir institūcija, kas īsteno valsts budžeta un dažādu Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības programmas. Proti, atbalsta un piešķir līdzekļus dažādiem integrācijas, mediju jomas, nevalstiskā sektora projektiem. Fonda budžets ir aptuveni 10 miljoni, un pēc likuma izmaiņām jūlijā, nepieciešama fonda padomes vadības maiņa.
“Protams, ka ir svarīgi, lai padomē un tās vadībā būtu profesionāli cilvēki, kas spēj izprast nozares un to attīstības vajadzības, tas, kas būs fonda priekšsēdētājs, tiks lemts padomes sēdē, un, cik mēs zinām, šobrīd ir svarīgi tas, lai būtu iespēja atrast kompromisa kandidātu visiem iesaistītajiem,” norādīja Valsts prezidenta padomniece diasporas jautājumos Elīna Pinto.
Neoficiāli izskanējis, ka Parādnieks, kas ir premjera pārstāvis Sabiedrības integrācijas fonda padomē, gribētu kļūt par padomes priekšsēdētāju.
“Panorāmai” viņš sacīja – svarīgākais esot visiem fonda padomes locekļiem vienoties par darāmajiem darbiem.
“Es savu kandidatūru neizvirzīšu, es tikai izklāstīšu savu redzējumu, ko tā vai citādi pēdējā laikā, vakar, šodien esmu darījis, ja kādu tas interesē, un tad mēs arī spriedīsim, kā vadībā vislabāk šos mērķus sasniegt,” sacīja Parādnieks.
Viņš uzskata, ka fonda darbību iespējams uzlabot, vairāk uzdevumu deleģējot pašām nevalstiskajām organizācijām (NVO) un samazinot fonda administratīvos izdevumus.
“Tā vietā, lai uzticētu programmas nevalstiskām organizācijām realizēt, to dara pats fonds, un tas ir nepareizi pēc definīcijas, viņiem vajadzētu tikai kūrēt to pasākumu un pēc iespējas vairāk līdzekļus novirzīt tieši NVO. Es pirmo reizi faktiski izklāstu savu redzējumu par to, kā vajadzētu darboties, ja kādam ir iebildumi pret to, es gribu dzirdēt argumentus,” sacīja Parādnieks.
Tikmēr vairākas nevalstiskās organizācijas bažījās par Parādnieka konservatīvo politiku un integrācijas fonda virzības maiņu lielākoties ģimenes un demogrāfijas virzienā.
“Bažas ir par to, kāds viedoklis tiks pārstāvēts šajā elementā, vai tas būs premjera vai arī tas būs šaurāks viedoklis. Mēs vairāk skatāmies, kādā jautājumā Parādnieka kungs ir padomnieks, un, ja tas ir demogrāfijas jautājums, tās mūsu bažas ir, kāda ir saikne ar sabiedrības integrācijas jomu, jo šis ir vienīgais instruments Latvijā, kas spēcina tieši integrācijas jomu, un tas būtu saglabājams,” norādīja biedrības “Latvijas pilsoniskā alianse” vadītāja Kristīne Zonberga.
Lai mazinātu spriedzi valsts un nevalstisko partneru starpā, premjers aicinājis Imantu Parādnieku nekandidēt uz Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētāja amatu.
Fonda padomes sēde plānota piektdien, un tad arī kļūs zināms, kas būs tās priekšsēdētājs.
KONTEKSTS:
SIF likuma grozījumos, kas stājās spēkā šā gada 23. jūlijā, noteikts, ka padomes sastāvā vairs nav plānošanas reģionu pārstāvju, un tas nozīmē, ka padome palikusi arī bez priekšsēdētāja, jo iepriekš šo amatu ieņēma Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (Zaļo un Zemnieku savienība).
Tāpat grozījumi noteica, ka padomē premjera vietā strādās viņa pārstāvis, nevis pats Ministru prezidents. Premjers Kariņš šim amatam izvirzījis savu padomnieku demogrāfijas jautājumos Parādnieku.
Savukārt Parādnieks iepriekš pastāstīja, ka pretendēs uz padomes vadītāja amatu, cerot padarīt fonda darbu efektīvāku un caurspīdīgāku. Reaģējot uz Parādnieka teikto, SIF padomē pārstāvētās nevalstiskās organizācijas nolēmušas virzīt savus kandidātus SIF priekšsēdētāja amatam.
Saskaņā ar likumu, SIF padome pašlaik sastāv no premjera pārstāvja, pieciem konkrētu jomu ministriem un pieciem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Lēmumi tiek pieņemti ar vismaz septiņām balsīm no 11.
