Lai gan Tukuma novadā ir 12 parakstu vākšanas vietas, novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Inta Kaminska klāstīja, ka lielāka aktivitāte gaidāma sestdien rīta pusē tieši Tukumā, kad cilvēki no novada brauks uz tirgu. Arī pagastos lielāks pieplūdums prognozējams rīta stundās, jo daudzi iedzīvotāji atkarīgi no sabiedriskā transporta kursēšanas laikiem.
Šodien parakstīties bija iespējams no plkst.9 līdz 13, un Kaminska pauda, ka "nevarētu teikt, ka neviena nebija", taču precīzākus datus par tiem, kas parakstījās, vēl nevarēja sniegt.
Arī Dobeles novadā parakstīties bija iespējams, sākot no plkst.9, un, pēc novada vēlēšanu komisijas vadītājas Veltas Lagzdiņas teiktā, savu izvēli izdarījis viens pilsonis. Viņa klāstīja, ka ir iedzīvotāji, kas neizprot parakstu vākšanas būtību un jautā, vai notiek vēlēšanas.
Viens iedzīvotājs parakstījies arī Jaunpils novadā. Vietējās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vija Rasa prognozēja, ka lielāka aktivitāte varētu būt brīvdienās, kad nāks strādājošie, kas izprot likuma grozījumus. Jaunpilī šodien bijuši divi gadījumi, kad iedzīvotāji, kas vēlējušies izteikt savu viedokli, bija atnākuši bez personu apliecinošiem dokumentiem.
Par ko vāc parakstus saistībā ar pašvaldību vēlēšanu regulējumu?
Valsts prezidents ir apturējis divu likumu grozījumu stāšanos spēkā – tie ir grozījumi likumā “Par pašvaldībām” un grozījumi “Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”. Abi ir saistīti un maina nosacījumus pašvaldību ārkārtas vēlēšanām.
Kāda kārtība ir pašlaik?
Ja kādas pašvaldības dome tiek atlaista, kā tas draud Rīgas domei, un līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām jāgaida vairāk nekā 15 mēneši, pašvaldībā notiek ārkārtas vēlēšanas. Ievēlētie deputāti strādā līdz atlaistās domes pilnvaru termiņa beigām. Piemēram, ja dome tiek atlaista tagad, ārkārtas vēlēšanās ievēlētie deputāti strādātu līdz 2021. gada jūnijam. Savukārt ja dome tiek atlaista brīdī, kad līdz vēlēšanām atlicis mazāk par 15 mēnešiem, ārkārtas vēlēšanas nenotiek un domi līdz jaunu deputātu ievēlēšanai vada valdības iecelta pagaidu administrācija.
Kāda kārtība piedāvāta grozījumos?
Saeimas pieņemtie likumu grozījumi nozīmē, ka turpmāk, ja līdz vēlēšanām palicis vairāk par 9 mēnešiem un mazāk par diviem gadiem, ārkārtas vēlēšanās ievēlētie deputāti paliek amatā ne tikai uz atlaistās domes pilnvaru termiņu, bet vēl četrus gadus – līdz nākamajām kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Tātad maksimālais pilnvaru termiņš būs seši gadi.
Saeimā par šiem grozījumiem viedokļi bija dažādi, un pēc 41 deputāta ierosinājuma prezidents izmaiņu spēkā stāšanos ir apturējis uz diviem mēnešiem. No 16.janvāra līdz 14.februārim vēlētājiem, kas grozījumus neatbalsta, ir iespēja parakstīties, lai par tiem ierosinātu tautas nobalsošanu.
30 dienu laikā jāsavāc 154 868 vēlētāju paraksti. Ja tas neizdodas, likumi stāsies spēkā.
Siguldas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Tatjana Krūmiņa aģentūrai LETA pastāstīja, ka parakstu vākšanas pirmajā dienā par likumu grozījumiem, kas paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā pašvaldībā, parakstījušies vien trīs cilvēki.
"Novadā ir četras parakstu vākšanas vietas, divās no tām neieradās neviens cilvēks, bet vienā bija viens, otrā - divi cilvēki," sacīja Krūmiņa.
Viņa piebilda, ka cilvēki nebija sapratuši to, ka par izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā parakstīties var bez maksas, jo paralēli notiek parakstu vākšanas arī par citām iniciatīvām, piemēram, Saeimas atlaišanu, Saeimas deputātu skaita samazināšanu, kur par paraksta apliecināšanu pašvaldībās un pie notāriem ir jāmaksā valsts nodeva.
Krūmiņa iedzīvotāju zemo aktivitāti skaidroja ar to, ka likuma grozījumi neskar katru cilvēku individuāli, turklāt tie galvenokārt ir saistīti ar problēmām Rīgas pašvaldībā. Viņa pieļāva, ka, iespējams, cilvēki nevēlas liekus tēriņus tautas nobalsošanas sarīkošanai, tādēļ nesteidzas parakstīties.
Limbažu novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Inese Ščerbakova aģentūrai LETA teica, ka patlaban viņai ir informācija tikai par vienu no astoņām parakstu vākšanas vietām visā novadā. Šajā parakstu vākšanas vietā šodien nebija ieradies neviens pilsonis. Viņa to skaidroja ar to, ka patlaban valstī notiek vairākas parakstu vākšanas iniciatīvas un iedzīvotāji nesaprot, kā rīkoties.
Ščerbakova uzsvēra, ka pašvaldības mājaslapā ir publicēta detalizēta informācija par parakstu vākšanas vietām un laikiem tautas nobalsošanas ierosināšanai, kā arī skaidrojuši, ka parakstu vākšana notiek par Valsts prezidenta apturētajiem grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā "Par pašvaldībām". Viņa pauda cerību, ka varbūt vēlāk, kad medijos būs pievērsta lielāka uzmanība parakstu vākšanai, arī iedzīvotāji kļūs aktīvāki.
Lielākā daļa parakstu vākšanas vietu visā Latvijā darbu sāks plkst.15.
Pulksten 15 parakstu vākšanas punktu durvis tika vērtas arī Rīgā. Lai arī liela iedzīvotāju rosība pie iecirkņiem netika manīta, vienā no iecirkņiem īsi pēc plkst.15 ieradās kāds kungs. Viņš parakstījies, jo uzskata, ka bieža domes maiņa ir lieki tēriņi: "Es balsoju, lai cilvēki strādā. Lai mazāk mainās. Ja sākuši ko darīt, lai viņiem laiks ko izpildīt. Mēs jau neaptveram, cik tas viss maksā."
Pilsoņi bijuši arī kūtri doties parakstīties iecirknī, kas atrodas Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. “Cilvēki šobrīd nav bijuši, pat skolas darbinieki nav piegājuši painteresēties. Šobrīd gaidām. Par prognozēšanu - grūti teikt. Jautājums droši vien, kā par to tiks runāts publiski, kā aicinās, stāstīs un izskaidros parakstu vākšanas būtību cilvēkiem,” saka parakstu vācēja Daina Gulbiņa.
Kopumā parakstu vākšanas process valstij izmaksās aptuveni miljonu eiro.
Saeimas deputāti, kas rosināja likumu grozījumu apturēšanu, nelolo lielas cerības, ka vajadzīgo parakstu skaitu 30 dienu laikā varētu savākt. Tomēr tas ir arī instruments, kā opozīcija var novilcināt likumu stāšanos spēkā.
KONTEKSTS:
Pašlaik gadījumā, ja dome tiek atlaista, ārkārtas vēlēšanās ievēlētie deputāti strādā līdz nākamajām kārtējām pašvaldību vēlēšanām.
Pērn Saeimas pieņemtie likumu grozījumi paredz, ka šādos gadījumos vienu vēlēšanu ciklu varēs izlaist, ja līdz kārtējām vēlēšanām atlicis mazāk par diviem gadiem. Tātad ārkārtas vēlēšanās ievēlētie pašvaldību deputāti varētu ieņemt amatus pat sešus gadus ierasto četru gadu vietā.
Taču 41 deputāts izmantoja iespēju lūgt prezidentam apturēt likuma publicēšanu, un prezidents Egils Levits grozījumus apturējis. Šādā gadījumā likums nododams tautas nobalsošanai. 16. janvārī sākusies parakstu vākšana par to, lai šos grozījumus izvērtētu tautas nobalsošanā, un tā ilgs līdz 14. februārim.
Parakstīties varēs tikai klātienē 358 parakstu vākšanas vietās Latvijā un 41 vietā ārvalstīs. Parakstīšanās vietas un to darba laikus katra pašvaldība noteikusi atsevišķi.
