Rīga vēl guļ, kad prom no galvaspilsētas Jelgavas virzienā sāk plūst ļaužu straume. Gājiens daudz neatšķiras no katoļu svētceļojuma uz Aglonu pirms divām dienām. Tikai te skan pareizticīgo lūgsnas. Gājiena priekšgalā tiek nesta Dievmātes ikona “Patiesi Pienākas”.
Svētceļnieki dodas uz pareizticīgo klosteri Valgundē, ko tautas valodā dēvē par Pustinku vai Tuksnesi, jo klostera pirmsākumos tur bija mežains apvidus. 50 kilometrus garo ceļu ticīgie veic vienā dienā.
Svētceļnieki lūdz pasargāt no stihijām un nelaimēm, par labklājību un aizlūdz par tuviniekiem.
"Tā ir ikona brīnumdare. Dziedē no slimībām. Ir bijuši daudzi gadījumi. Cilvēki iet, lai varētu pieskarties tai. Svētceļojums palīdz, dod vieglumu sajūtu dzīvei. Dievmāte palīdz visiem. Esi ticīgs, vai neesi. Visiem," uzsver svētceļniece Gaļina Nosuļa.
Kad saule pakāpusies augstu debesīs, ir pirmā pieturvieta. Brīdis atpūtai, kad uzpildīt tukšās ūdens pudeles.
Māsa Madalēna svētceļojumā dodas kopš jaunības.
"Es nevarēju sagaidīt, kad būs tas gājiens. Nedomāju, ka šogad tikšu. Bet ar Dievmātes palīdzību tiku, un... domāju, ka tikšu līdz galam," ir pārliecināta māsa Madalēna.
Ceļa un saules nogurdinātajiem palīdz brīvprātīgie.
"Sākumā pirmo reizi aizgāju kopā ar ģimeni un tālāk, iesaistoties voluntiera darbā. Piesaistot jauniešus pie medicīnas, kalpoju, palīdzu," - tā svētceļnieks, brīvprātīgais Pāvels Lizons.
Tradīcija doties gājienā no Rīgas uz Valgundi sākās 19. gadsimtā, kad Svētā Atona kalna mūki rīdziniekiem atsūtīja brīnumdarošās Dievmātes ikonu „Patiesi Pienākas”. Svētceļojumi pārtrūka padomju gados. Bet jau vairāk nekā 20 gadus pareizticīgie atkal ik gadu 17.augustā iet uz klosteri.
"Bija piedzimis vecākais dēls, kad sākām piedalīties gājienā, bet viņam jau ir 20 gadu, ne vienmēr izdodas darba dienās noiet visu ceļu, bet cenšamies piedalīties katru gadu," stāsta svētceļnieks Viktors Kovaļovs. Svētceļojums pierāda, ka pasaulē nav tikai materiālās vērtības, ka ir citas lietas, kas atklāj, kas ir dzīves patiesā jēga."
"Es gāju, kad biju maziņa, tad negāju... un tagad pieaugot, bērnības vērtības, kas paliek. Atceramies, ka jau toreiz mūs ņēma līdzi. Man patīk kopības sajūta... Tu ej un jūti, ka viņiem ir tieši tāda pati domāšana. Jūties iederīgs. Tas palīdz arī ikdienā, kad sliktāk. Atceries - tas tā dvēselei. Forši. Sirsnīgi," atzīst svētceļniece Dagnija Saleniece.
Kristus Apskaidrošanās klosteri Valgundē svētceļnieki sasniegs vēlu vakarā. Daudzi klosterī paliks divas dienas, lai pirmdien svinētu vienus no lielakajaiem pareizticīgo svētkiem – Kristus apskaidrošanās Svētkos.
