19. janvārī pareizticīgie un vecticībnieki svin Kunga Kristīšanas svētkus, šoreiz gan ar izmaiņām. Piemēram, pie pareizticīgo baznīcas Rēzeknes centrā veidojās rinda, jo pēc iesvētītā ūdens dievnamā, ievērojot distanci, ielaida noteiktu skaitu cilvēku. Līdzīgi arī Krustpilī, kur uz svētku dievkalpojumiem ieradās salīdzinoši mazāk cilvēku.
"Domāju, ka tā vajag – visu ievērot, tomēr slimības ir nopietnas. Es dzīvoju tepat netālu un iespēju robežās cenšos apmeklēt visus svētkus," sacīja Jēkabpils iedzīvotāja Jeļena.
"Ūdeni es iesvētu un ņemu, protams, katru gadu. Kad bija laba veselība un kompānija, arī niru ūdenī," piebilda vietējā iedzīvotāja Tatjana.
Pareizticīgo draudzes pārzinis Krustpilī piekrīt vietējiem iedzīvotājiem. Viņš pastāstīja, ka tradicionālā iegremdēšanās ūdenī vairs nav tik populāra, turklāt šogad ierobežojumu dēļ tā izpalikusi pavisam. Kopīga ūdens iesvētīšana upēs vai ezeros nenotika, taču individuāli vai vienas mājsaimniecības iedzīvotāji drīkst rīkoties pēc saviem ieskatiem.
"Primāri ir tas, ka baznīcā tiek kalpots svētku dievkalpojums un tiek veikta šī lielā ūdens iesvētīšana. Ūdens tiek vienkārši iesvētīts šajās tvertnēs. Mēs arī šogad īpaši daudz to nesvētīsim, lai izvairītos no tāda pārlieku cilvēku pieplūduma," pastāstīja Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīcas draudzes pārzinis Toms Šiklovs.
Arī vecticībnieku draudzēs šogad Kunga Kristīšanas svētki svinēti atšķirīgāk. Rēzeknes iedzīvotāji dažādos laikos varēja atnest un novietot lūgšanu nama pagalmā iesvētīšanai paši savu ūdeni. Draudze ir noslēgta un par svētku norisi vairāk var uzzināt no aculieciniekiem un garāmgājējiem.
"Tā laikam ir jau tradīcija, vajadzība.
Mūsu vecvectēvi, vectēvi lietoja šo ūdeni, mēs nevaram to pazaudēt," stāstīja vecticībnieks no Rēzeknes novada Nikolajs. Viņš piebilda, ka šogad svētki ir atšķirīgi.
"Šodien nepeldēsimies, jo ir auksti un ir vīruss. Bet tā vispār gājām uz ezeru," norādīja vecticībniece no Rēzeknes Anna. Viņa pastāstīja, ka izmaiņas ir – dievnamā cilvēkus neielaižot, un visi esot maskās.
Kunga Kristīšanas svētkiem ir vairākas galvenās nozīmes. Tas ir viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem pareizticīgajiem un vecticībniekiem, kas vēstī par Kristus sprediķa sākumu ar grēku nožēlu, piedošanu un atdzimšanu jaunai dzīvei, gan par Dieva parādīšanos.
"Svētki saucas "Teofānija" – Dieva parādīšanās, Dieva atklāšanās, Boga jevļenije – slāviski. Pasha mums ir bijusi tāda patiesi klusa un mierīga. Tā ka ne bez Dieva gribas tas viss arī notiek. Kaut ko mēs caur to varam arī saprast un mācīties," stāstīja Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīcas draudzes pārzinis Šiklovs.
Lai tomēr pēc iespējas plašāks cilvēku loks varētu piedalīties lūgšanās, dievkalpojumos un ūdens iesvētīšanā, Rīgā dievnamos bija nodrošināta iespēja sekot līdzi svētku norisei arī attālināti.
