Skolās rit pēdējā mācību darba nedēļa un tūliņ sāksies brīvlaiks. Ar zināmu neziņu brīvlaiku šogad gaida mazākumtautību skolas, jo jau no septembra tām arvien vairāk mācību procesā būs jāizmanto latviešu valoda.
Rīgas Rīnūžu vidusskolā bērni savstarpēji sarunājas krievu valodā. Krieviski sveicinās arī ar LTV un ar skolas direktoru. Septembrī mazākumtautību skolās arvien vairāk stundu notiks latviešu valodā, līdz pēc dažiem gadiem mazākumtautību programmas vairs nepastāvēs.
"Vairākums bērnu grib mācīties latviešu valodu. Grib apgūt latviešu valodu. Ļoti pozitīvi, ka arī skolotāji nāk un jautā dažādas lietas, kas ir saistītas ar viņu mācību priekšmetu," teica Rīgas Rīnūžu vidusskolas latviešu valodas skolotāja Arta Goģe-Rūsiņa.
Citi pedagogi, kuru valodas zināšanas ir sliktākas, sarunai nepiekrita. Arī direktors sacīja, ka nevēloties pievērst atbildīgo kontroles dienestu uzmanību. Lai gan pedagogiem valsts valoda jāzina ļoti labi, lai varētu strādāt skolā, ik gadu nākas konstatēt – daļai pedagogu valsts valodas zināšanas pamatīgi klibo. Un līdz ar reformu mazākumtautību skolotājiem valsts piedāvā valodas pilnveides kursus – divas līdz trīs reizes nedēļā.
"Protams, ka viena gada laikā nevar pacelt valodu zināšanas līdz līmenim, kad tu vari pasniegt stundas," sprieda Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins.
Turklāt kursi notiekot pēcpusdienā, kad daudzi no Rīnūžu skolas Vecmīlgrāvī uz tiem nepaspējot aizbraukt. "Speciālus mācību līdzekļus mums nepiedāvā. Un tas ir saprotams, jo pēc esošā standarta mēs strādāsim tikai vienu gadu," teica skolas direktors.
Latviešu valodas aģentūrā, kas valsts pasūtījumā māca mazākumtautību skolu skolotājus, vairumam izteikto pārmetumu nepiekrīt. Lielākā daļa pedagogu reformai esot gatavi.
"Nu nevar teikt, ka tas ir tagad tik ātri un pēkšņi. Tie ir 23 gadi. Vesela paaudze ir izaugusi," skaidroja Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne.
Viņa arī noraida pārmetumus par kursu nepieejamību. Skola varot aicināt mācības nodrošināt viņu telpās. Varot mācīt arī sestdienās. Pērn rudenī un šopavasar kopā valodas pilnveides kursus apmeklējuši 1100 pedagogi visā Latvijā. Un tie esot ļoti labi rādītāji.
"Valoda tiek nevis mācīta, bet nostiprināta. Tur piedāvā izspēlēt dažādas mācību situācijas, plānus veido. Piemēram, Daugavpilī mums bija tīrā matemātiķu grupa," stāstīja aģentūras metodiķe.
Tomēr to, vai visi 1100 skolotāji savas valodas prasmes uzlabojuši pietiekamā apmērā, varēs novērtēt vien septembrī. Attiecībā uz metodiskajiem materiāliem Izglītības un zinātnes ministrijā teica, ka to patiesi vēl nav, jo sludinot iepirkumus. Un pagaidām pedagogi var strādāt ar citos projektos tapušu metodisko atbalstu.
