Ziņojuma projekts vēl var tikt labots un pilnveidots. Paredzēts, ka pirmdien komisija izvērtēs deputātu ierosinājumus komisijas ziņojumam. Tad, izskatot priekšlikumus, komisija lems par galaziņojumu.
Ziņojuma projektā norādīts, ka "oligarhu sarunās" ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, jo
sarunas apliecina, ka valsts amatpersonas valstiskos jautājumos rīkojas un spriež tā, it kā kārtotu privātas lietas un valsts būtu instruments ekonomiskā labuma gūšanai sev,
liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Ziņojuma melnrakstā tiek skaidrots, ka "valsts sagrābšana" nav juridisks termins un agrāk nebija ietverts vai skaidrots kādā no likumiem. Tāpat norādīts, ka valsts sagrābšanas izpratne, tās pazīmju konstatēšana un izvērtēšana turpmāk var palīdzēt tiesībsargājošām iestādēm palīdzēt noteikt konkrētu noziedzīgu nodarījumu patieso raksturu, sabiedrisko bīstamību un kaitīgas sekas.
Komisijas ziņojumā projektā pausts, ka valsts sagrābšana vai valsts sagrābšanas centieni ir "morāli un, kad vien iespējams, arī politiski nosodāma, jo ir pretrunā ar Satversmi". Ar valsts sagrābšanu tiekot pārkāpts Satversmes 2.pants, kurā teikts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Saeimas deputāti, kur nodarbojas ar valsts sagrābšanu, arī pārkāpjot Satversmes 18.pantu, jo devuši svinīgo solījumu, ka būs uzticīgi Latvijai un stiprinās tās suverenitāti.
Ziņojuma melnrakstā arī uzskatītas valsts sagrābšanas darbības, kas var tikt sodītas saskaņā ar Krimināllikuma pantiem.
Piemēram, krāpšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, ziņu nesniegšana par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju, izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas, ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, kukuļņemšana, starpniecība kukuļdošanā, kukuļdošana, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana, neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos, tirgošanās ar ietekmi.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma projektā arī skaidrots valsts sagrābšanas jēdziens - politiskā korupcija, kas izpaužas kā apzināta valsts amatpersonu rīcība ārējo normatīvo aktu, administratīvo aktu un politisku lēmumu pieņemšanā vai to pieņemšanas procesu ietekmēšanā, lai gūtu sev ekonomisku labumu.
Judins: Projekts ir ļoti vājš
Viens no komisijas deputātiem Andrejs Judins svētdienas, 14. janvāra, vakarā paziņojumā presei norādīja, ka projekts ir "ļoti vājš". “Šobrīd galaziņojuma projekts ir ļoti vājš, tendenciozi remdens," pauda Judins. "Nav nofiksēti un ņemti vērā būtiski fakti un izdarīti secinājumi, ko atklāj gan kriminālprocesa materiāli, gan komisijas darbā iegūtā informācija. Esošajā projektā arī notikusi bīstama jēdzienu jaukšana, piemēram, patvaļīgi pretnostatot žurnālā “Ir” publicētās sarunas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kriminālprocesa materiālos iekļautās sarunas,” norādīja deputāts.
Viņš arī norāda uz vairākām lietām, kam jābūt komisijas secinājumos un kas raksturo tās darbu. Pirmkārt, oligarhu sarunas ir jāpublisko, jo tas ir sabiedrības interesēs. Otrkārt, jāparedz kriminālatbildība par žurnālistu uzpirkšanu, treškārt, komisijas darbs nav atbildis neitralitātes principam, ceturtkārt, ziņojumā jānorāda komisijas sastāva nepilnības, piektkārt, ziņojumā nav minēti visi secinājumi.
Jau ziņots, ka Saeima izmeklēšanas komisiju izveidoja pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.
KNAB pērn 22. februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Žurnāls "Ir", kas publicēja daļu "Rīdzenes sarunu" atšifrējumu, rakstīja, ka "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.
