Ziņojumi par vardarbību Jelgavas sociālās aprūpes centrā aizsāka sabiedrisko mediju rubriku “Sistēmas bērni”. Gada laikā ir nomainīta iestādes vadība un bērnunamā piedzīvotas būtiskas pārmaiņas.
Inese Kovaļevska Jelgavas bērnunama vadību pārņēma pērnā gada augustā. Institūcijā tobrīd dzīvoja 48 bērni. Vadītāja neslēpj – viņas mērķis ir katram bērnam atrast īstas mājas. Viņas komandas darbam ir pirmie augļi – 23 bērniem jeb gandrīz pusei izdevies atrast ģimenes.
Pieci bērni nokļuvuši pie aizbildņiem, septiņi – audžuģimenēs, seši atgriezušies pie bioloģiskajiem vecākiem, trīs ir adoptēti, bet divi sasnieguši pilngadību.
Daži stāsti Kovaļevskai šķituši neticami, kā nokļūšana ģimenē mainījusi bērna attieksmi pret dzīvi: “Šeit mums bija problēmas ar klaiņošanu, ar uzvedības grūtībām. Ģimenē tas, ko jaunie vecāki arī apliecina, ir uzslavas no skolotājiem, ka viņi ir centīgi, viņi palīdz mājas darbos.”
Jelgavas bērnunama vadītāja procesu ar bērnu skaita samazināšanu sauc par bērnunama pašlikvidāciju. Būtībā vairs nav vakanču, lai gan vasarā darbu institūcijā viens pēc otra pameta vairāk nekā desmit darbinieki. Drīzumā varētu nākties samazināt esošo darbinieku skaitu.
Inese Kovaļevska norāda – aprūpētāji citā aprūpes formā vienmēr būs vajadzīgi, tāpēc arī neuztraucas, ka pati veicina savas darbavietas likvidāciju. “Es domāju – (..)
nav iespējamas tādas kvalitatīvas pārmaiņas vecajā sistēmā. Šai sistēmai ir jāmirst.
Un es domāju – loģiski, ka arī viss notiek.”
To, ka pilnvērtīgai bērna attīstībai ir vajadzīga pavisam cita vide, vēlreiz apliecina Andrija Likova, kuras ziņojumi pirms gada atklāja fizisku un emocionālu vardarbību Jelgavas bērnunamā. “Institūcijas ir absolūti nepiemērotas bērniem, tas ir absolūti mūsu valstī oficiāls mehānisms, kā degradēt bērnu. Nekādā veidā nav iespējams bērnam savas emocionālās vajadzības apmierināt, dzīvojot institūcijā. Vajadzība pēc tuvām, emocionālām attiecībām ir iespējama tikai ģimenē vai šaurā ģimenes lokā,” norāda Likova.
Tikmēr Valsts policija izmeklē iespējamu iepriekšējās Jelgavas bērnunama vadītājas Maijas Neilandes valsts amatpersonas bezdarbību. Procesa virzītājs Latvijas Televīzijai nenoliedza, ka
tiks nopratināti arī bērnunama audzēkņi, kas jau snieguši liecības administratīvajā lietvedībā.
“Bērni ir daudzi jānopratina, bijušais personāls,” atklāj policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Juris Staļģevics.
Pašreizējā bērnunama direktore, vienlaikus uzsverot, ka bērniem ir svarīga taisnības sajūta, norāda – vēlreiz pēc gada nopratinot bērnus, viņi tiek atkārtoti traumēti.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Marianna Dreja savukārt izsaka cerību, ka izmeklētāji izmantos inspekcijas iegūtos pierādījumus un bērnus pratinās tikai izņēmuma gadījumā. “Protams, sākotnēji jāpieprasa visi dokumenti, jāizvērtē, un tikai izņēmuma gadījumos, ja ir nepieciešama kāda papildus informācija, tā ir jāpieprasa,” saka Dreja.
Lai gan likums nosaka bērniem īpaši aizsargājamu statusu, praksē kriminālprocesos bērni nereti tiek pakļauti atkārtotai liecību sniegšanai, pat pēc rehabilitācijas procesa.
