Kā pirmie Rīgas vēlēšanu komisijas durvis vēra “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie”, kuri startē ar kopīgu sarakstu. Par Rīgas atslēgām apvienība cīnīsies bijušā Saeimas deputāta Mārtiņa Staķa vadībā.
“Mūsu ambīcijas ir augstas, mēs gribam būt uzvarētāji. Visas 60 vietas būs pārāk ambiciozs mērķis; uz trešdaļu [domes deputātu vietām] ceram noteikti,” saka Staķis.
Arī Jaunā konservatīvā partija (JKP) par saraksta līderi izraudzījusies Saeimas deputāti – Lindu Ozolu. Saraksta pirmajā trijniekā ir bijušais Rīgas domes JKP frakcijas vadītājs Jānis Ozols un bijusī domniece Marija Balcere.
“Šis ir izšķirīgais brīdis lemt, vai Rīga kļūs jauna, mūsdienīga pilsēta, vai tomēr saglabās vecās politikas paliekas. Paaudžu nomaiņa ir mūsu rokās,” saka Ozola.
Partija “Gods kalpot Rīgai” sarakstu iesniedza pēdējā pirms atlaišanas Rīgas domes vadītāja Oļega Burova vadībā. Partija viņu atkārtoti uzskata par piemērotāko mēra amatam.
“Mēs gribam izdarīt pašu galveno – atgriezt Rīgas domei pilsētnieku uzticību,” saka Burovs.
Desmit gadus pie varas Rīgā bijusī “Saskaņa” uzsver, ka nāk ar jaunu komandu un saraksta līderi Konstantīnu Čekušinu. No “Saskaņas” kandidātu vidus pazudis agrākais sabiedrotais Vjačeslavs Stepaņenko, kurš izslēgts, jo bija sācis savu individuālo kampaņu.
“Mēs esam tas politiskais spēks, kas nodrošinās labklājību un neļaus izzagt Rīgā to, kas labi strādā,” saka Andris Morozovs, “Saskaņas” deputāta kandidāts Rīgas domes vēlēšanās.
Jaunus cilvēkus pašvaldībā piesaka arī Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība kopīgajā sarakstā. Partijas kandidāts mēra amatam ir Einārs Cilinskis. Viņš bija vienīgais no līderiem, kurš nepiedalījās sarakstu iesniegšanā Cetrālajā vēlēšanu komisijā.
“Mēs esam spējuši vienoties kopīgam sarakstam, un veidot trio ar jauniem cilvēkiem, spējam piedāvāt labāko sarakstu Rīgas domes vēlēšanās,” teicis Cilinskis.
Vēlēšanu komisijas darbinieki pirmo reizi strādāja aizsargmaskās un cimdos, taču vēlēšanu laikā maskas būs ne tikai komisiju darbiniekiem. Tās būs jālieto arī vēlētājiem.
Rīgas vēlēšanu komisija kandidātu sarakstus pieņems līdz 20. augustam.
KONTEKSTS:
Ārkārtas vēlēšanas 29. augustā notiks tikai Rīgā, un jaunā dome tiks ievēlēta uz pieciem gadiem. Pārējā Latvijā pašvaldību vēlēšanas notiks nākamgad un vietvaras tiks ievēlētas uz četriem gadiem.