JKP līderis Jānis Bordāns piektdien, 12.oktobrī, pēcpusdienā nāca klajā ar piedāvājumu veidot kopīgu valdību ar "KPV LV", "Jauno Vienotību", Nacionālo apvienību un "Attīstībai/Par!", piedāvājot arī pārraudzības jomas.
JKP uzņemtos premjera posteni, kā arī Iekšlietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadīšanu. "KPV LV" piedāvāta Satiksmes un Ekonomikas ministrija, "Attīstībai/Par!" – Finanšu, Veselības un Labklājības ministrija, Nacionālajai apvienībai – Kultūras, Izglītības un Zemkopības ministrija, "Jaunajai Vienotībai" – Aizsardzības un Tieslietu ministrija. Savukārt Ārlietu ministriju vadītu kāds profesionālis no malas, par kuru vienotos visas valdības partijas.
Ārpus valdības Bordāns rosina atstāt ZZS. "Mēs esam principiāli pet ZZS," paziņoja JKP premjera amata kandidāts.
Bordāns atbildi no partijām gaida līdz nākamās nedēļas vidum. Piektdien pēc partiju savstarpējām sarunām, kad vēl nebija oficiāli zināms "konservatīvo" piedāvājums, neviens no partiju līderiem nebija gatavs atbalstīt strauju koalīcijas veidošanu.
"Ja es varētu runāt no savas pieredzes, es neredzu, ka noteikti šis nevarētu darboties, tikai jautājums, ko citi teiks," sacīja partiju apvienības "Jaunā Vienotība" līderis Krišjānis Kariņš.
Nacionālās apvienības un "Attīstībai/Par!" līderi pēc abu partiju tikšanās pauda, ka "konservatīvo" piedāvātajā piecu partiju modelī saredz problēmas. Šādā koalīcijā būtu pārāk liela vienas partijas ietekme, tas radītu arī bažas par šādas valdības spēju efektīvi darboties, un valdības stabilitātes vārdā koalīcijā būtu jāiesaista arī sestais partneris – ZZS.
Arī ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze pauda, ka “pēctecība jāturpina, tas ir svarīgi valsts drošībai”.
Bordāna piedāvājums piektdien vakarā publiski vērtēts arī "KPV LV" sapulcē ar partijas biedriem un atbalstītājiem. Partijas līderis atklāja, ka Bordāna piedāvājumu saņēmis ar e-pasta starpniecību, un šāda komunikācija esot sasteigta un nevalstiska.
“KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems sapulcē uzsvēra, ka viņš nepiedalījās vēlēšanās, lai ieņemtu kādu amatu, bet gan, lai “darītu valsts labā labāko, ko es protu”.
Tikmēr partijas, kurām izteikts piedāvājums, neoficiāli vērtē, ka Bordāns šodien palaidis garām iespēju kļūt par premjeru. Viņa valdībai Saeimā pagaidām ir tikai 16 paša frakcijas balsis. Tas noticis gan sasteigtā piedāvājuma dēļ, gan tāpēc, ka nav ievērotas arī atsevišķu partiju prioritātes. Piemēram, "Jaunās Vienotības" – ārlietu ministra amats.
Visticamāk, nākamās nedēļas vidū ar savu valdības veidošanas piedāvājumu varētu nākt klajā partiju apvienības "Attīstībai/Par!" premjera amata kandidāts Artis Pabriks.
KONTEKSTS:
13.Saeimas vēlēšanās visvairāk mandātu – 23 – ieguva "Saskaņa", kura paziņoja, ka tai pienākas veidot valdību. Tiesa, neviens no pārējiem sešiem Saeimā iekļuvušajiem spēkiem nav gatavs ar to sadarboties.
Tāpēc “KPV LV”, kura ierindojās otrajā vietā un ieguva 16 deputātu vietas, uzskata, ka valdība jāveido tai kā nākamajam populārākajam spēkam, kurš spējīgs izveidot valdību. Mazāk procentu balsu, bet tikpat daudz deputātu vietu ieguvusī JKP arī nav atteikusies no iespējas veidot valdību, un abas partijas uzņēmās valdības veidošanas iniciatīvu.
JKP līderis Bordāns paziņoja, ka nesadarbosies ar līdzšinējo premjera spēku - Zaļo un Zemnieku savienību, bet "KPV LV" aicināja nomainīt ZZS sarunu komandas locekļus. Bordāns valdības aprises solīja konkretizēt piektdien, 12.oktobrī. Nacionālās apvienības un «Attīstībai/Par!» līderi piektdien gan paziņoja, ka vēlas plašu valdību – arī ar ZZS.
Tikmēr "KPV LV" vēlas tikties ar visiem politiskajiem spēkiem, tostarp "konsultāciju formātā" ar "Saskaņu", un tikai tad varēs atkārtoti tikties ar JKP. Līdz ar to attālinās iespēja jau drīzumā vienoties par nākamās valdības koalīciju.
