Pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma pētījumu aģentūra SKDS veica aptauju, pēc tās rezultātiem partiju reitingi liecina, ka augstākais reitings, kā ierasts, ir "Saskaņai". Daudz neatpaliek otrajā vietā esošā Nacionālā apvienība. Trešajā un ceturtajā vietā gandrīz līdzvērtīgi ir opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un pie valdības stūres esošā "Jaunā Vienotība".
Ārpus Saeimas esošajai partijai "Progresīvie" reitingos izdevies iespraukties pa vidu starp divām varas partijām – "Attīstībai/Par!" un JKP.
Visai augstu – priekšā gan Latvijas Reģionu apvienībai, gan Latvijas Krievu savienībai – ir tikusi pirmoreiz aptaujā iekļautā partija "Likums un kārtība".
Partija "KPV LV" sarakstā neiekļuva, jo ar savu vienubrīd mainīto nosaukumu "Par cilvēcīgu Latviju" "KPV LV" martā nebija vairs ieguvusi pat vienu reitinga procentu.
Kopš decembra, kad tika veikta iepriekšējā aptauja, lielākais reitinga pieaugums par 2,2% ir bijis premjera partijai "Jaunā Vienotība", bet lielākais kritums – par 1,6% – ir opozīcijā esošajai ZZS.
Vēl arī no aptaujātajiem 28,3% ir teikuši, ka nezina, kuram politiskajam spēkam dot priekšroku. Bet 17,5% ir teikuši, ka Saeimas vēlēšanās nepiedalīsies. Šie ir aptuveni tie paši tradicionāli augstie politiskās pasivitātes rādītāji, kā tas bijis arī aptaujās iepriekš.
"Progresīvo" panākumi
Kāds ir iemesls "Progresīvo" panākumiem? Visticamāk, tas ir faktoru kopums – gan partijas sociāldemokrātiskās idejas, gan darbs Rīgas domes vadībā. Tā uzskata sociologs Arnis Kaktiņš.
"Savā ziņā es redzu kaut kādu loģiku un jēgu tam, kas notiek ar "Progresīvajiem", jo, salīdzinājumā ar daudzām citām nosacīti jaunām partijām, izskatās, ka tas ir kaut kāds grupējums. Tur ne tikai savākušies cilvēki, kuri saka: "Dodiet mums varu, mēs esam gudrāki, spējīgāki, mēs te visu rītdien uz pusdienas laiku dabūsim gatavu!" Bet tur apakšā ir arī kaut kādas idejas un kaut kāda ideoloģija," izteicās sociologs.
Arī bijušā "KPV LV" politiķa Alda Gobzema jaunās partijas "Likums un kārtība" panākumi skaidrojami ar vairākiem faktoriem. Pēc Kaktiņa teiktā, partija piesaistījusi lielu daļu no bijušajiem "KPV LV" un, iespējams, arī JKP vēlētājiem.
"Es domāju, ka "Likums un kārtība" atbalstītāju galvenā motivācija, ja tā var teikt, tās vairāk ir kaut kādas dusmas un neapmierinātība. Citiem vārdiem, nu – es esmu ļoti neapmierināts un ļoti dusmīgs par to, kas un kā notiek, valda valstī, kā strādā valdība, vadošā koalīcija, valdošās partijas, premjers un tā tālāk. Ka, lūk, šis ir veids, kādā es izpaužu savas dusmas.
Ja cilvēkiem būtu tā pamatīgi jāpamato, kas un kur, un kā, tad, es domāju, ka lielai daļai būtu grūti tur piecus punktus nosaukt, kas viņiem patīk [partijā] "Likums un kārtība"," izteicās Kaktiņš.
Sociologi visos Latvijas reģionos aptaujājuši 1806 pilsoņus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
