Augstākais reitings martā ir partijai “Jaunā Vienotība”, kura apsteigusi un pirmo reizi pēc ilgāka laika no līderpozīcijas “izstūmusi” politisko partiju “Saskaņa”, kas ierindojas ceturtajā pozīcijā. Otrs augstākais reitings ir Zaļo un Zemnieku savienībai, bet trešais – Nacionālajai apvienībai. 

Piektajā vietā reitingos ierindojusies partiju apvienība “Attīstībai/Par!”, tālāk seko “Progresīvie”, Latvijas Krievu savienība, “Konservatīvie”. Pēc tam “Latvija pirmajā vietā”, Latvijas Reģionu apvienība, “Stabilitātei”, Alda Gobzema partija “Katram un katrai”, “Republika”, bet aptauju noslēdz “Par cilvēcīgu Latviju”. 

Aptaujāto atbildes uz jautājumu “Ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par kuru partiju jūs balsotu?” (martā un iekavās februārī): 

• “Jaunā Vienotība” – 9,4% (8,2%)
• Zaļo un zemnieku savienība – 7,7% (6,9%)
• Nacionālā apvienība – 7,2% (7%)
• “Saskaņa” – 6,7% (10,1%)
• “Attīstībai/Par!” – 5,4% (4,2%)
• “Progresīvie” – 4,9% (3,9%)
• Latvijas Krievu savienība – 3,2% (2,4%) 
• “Konservatīvie” – 3,1% (3,1%)
• “Latvija pirmajā vietā” – 2,5% (4,3%)
• Latvijas Reģionu apvienība – 2,4% (2,3%)
• “Stabilitātei” – 2% (2%)
• “Katram un katrai” – 1,9% (2,2%)
• “Republika” – 1% (1,3%)
• “Par cilvēcīgu Latviju” – 0,3% (0,5%)

29% aptaujāto norādījuši, ka nezina, par ko balsot. Savukārt 13% norādīja, ka Saeimas vēlēšanās nepiedalīsies.

SKDS aptauja par partiju popularitāti veikta martā, aptaujājot 1820 balsstiesīgos Latvijas iedzīvotāju.

Šie reitingi parāda sabiedrības saliedēšanos ap esošajām varas partijām, vērtēja sociologs Arnis Kaktiņš. 

“Karš, es teiktu, salīdzinoši sīkas, bet nianses ir ieviesis. Un tas lielais efekts ir tas, viņš vienkārši saistīts ar cilvēku psiholoģiju, ka tajā brīdī, kad notiek šādas lietas, ļoti daudzi, pat bieži zemapziņā, saprot, ka tas, kas notiek, ir tik briesmīgs, ka mums jānoliek mūsu sīkie kašķi pie malas. Un tagad, ja vien mēs to spējam, kaut kā jāmēģina saliedēties ap esošo varu, lai kāda viņa arī būtu. Viņa varbūt nepatika vakar, bet, klau – tagad nav īstais laiks mums ņemt un domāt par valdības gāšanu,” norādīja Kaktiņš. 

Kā redzams grafikā, reitinga samazinājums ir, nosacīti sakot, jaunajiem politiskajiem spēkiem. Pēc Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētājas Leldes Metlas-Rozentāles domām, daudzas no šīm partijām sevi pozicionēja kā vakcinācijas pretinieku pārstāvjus. Nu tās ir zaudējušas vienojošu vēstījumu. Sevišķi Alda Gobzema partija “Katram un katrai”. 

Metla-Rozentāle skaidroja: “Tur vairs nav skaidra tāda vienota vēstījuma, par ko tad šī partija cīnās. Tā kā vienīgais vēstījums jau pirms tam bija cīņa pret vakcināciju, tad ar to brīdi, kad šis vēstījums aizvien mazāk aktuāls paliek sabiedrībā un it īpaši šobrīd, ka tas vispār var noņemties no dienas kārtības, es domāju, ka tas noteikti ir tas aspekts.” 

Partijas “Saskaņa” lielais kritums

Politiskajai partijai “Saskaņa” reitingos ir vislielākais kritums.

Eksperti ir vienisprātis, ka tas ir saistīts ar karu Ukrainā un ar abu partijas līderu – Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča – Krievijas agresiju nosodošo viedokli jau kara pirmajās dienās.  

Metla-Rozentāle atzīmēja: “Acīmredzot tur iezīmējas tas, ka daļa “Saskaņas” vēlētāju tomēr ir pietiekami radikāli noskaņoti un pietiekami prokrieviski un, kā saka, Putinu atbalstoši noskaņoti. Protams, es saprotu, ka šie vēlētāji nav sapratuši, kur viņiem iet tālāk. Jo, ja mēs arī paskatāmies citus datus, tad mēs redzam, ka ir pieaudzis to skaits, kas saka, ka viņi nezina, par ko īsti balsot. (..) Kas liek domāt, ka viņi pagaidām slēpjas šai vietā.”

Tikmēr sociologs Kaktiņš skaidroja: “Tas, ko mēs zinām no citām aptaujām, ka lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo, to skaitā arī “Saskaņas” atbalstītāji, patiesībā līdz Ukrainas notikumiem pret Krieviju baudīja diezgan siltas jūtas. Mēs zinām, ka latviski runājošā publika tās lietas redzēja ļoti atšķirīgi. Bet krievvalodīgajiem likās, ka tie latvieši nepamatoti baidās un pārspīlē.” 

Saeimā, iespējams, iekļūtu 8 partijas

Ja balsstiesīgie nobalsotu tā, kā viņi norādīja aptaujās, tad Saeimā, iespējams, iekļūtu 8 partijas: “Jaunā Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, “Saskaņa”, “Attīstībai/Par!”, “Progresīvie”, Latvijas Krievu savienība un “Konservatīvie”. 

Ja balsstiesīgie nobalsotu tā, kā solījuši aptaujā, tad balsis sadalītos šādi:

Šā mēneša reitingu līdera “Jaunās Vienotības” rezultāti gada griezumā ir bijuši vairāk vai mazāk stabili. Taču, sākoties Krievijas karam Ukrainā, tās reitings ir ievērojami pieaudzis. Tas lielākoties ir ārlietu ministra Edgara Rinkēviča nopelns, sacīja uzrunātie eksperti.

Stabili reitingi ir Zaļo un zemnieku savienībai. Gan pagājušā gada aprīlī, gan šobrīd par viņiem būtu gatavi balsot apmēram 13% balsstiesīgo no tiem, kuri ir izdarījuši savu izvēli. 

Bez krasām svārstībām ir Nacionālās apvienības reitings un, sākoties karam, potenciālo vēlētāju atbalsta pieaugums ir pavisam neliels, statistiskās kļūdas robežās. Tas izbrīnīja ekspertus. 

“Šajā ģeopolitiskajā situācijā man šķita, ka būs viena sabiedrības daļa, kas varētu pārorientēties no liberālākām partijām uz nacionālāku, izteikti orientētu bloku, bet, kā redzams, tāda virzība nav notikusi,” atzīmēja Metla-Rozentāle.

Savukārt Kaktiņš vērtēja: “Bet, no otras puses, ja mēs atkal skatāmies uz tādu pretkrieviski noskaņotu publiku, šeit es domāju vairāk latviski runājošos, tad mēs zinām, ka uz visām velēšanām neba nu Nacionālā apvienība bija vienīgā, kura tur turējās pie šī pīlāra. Mums taču bija “Jaunā konservatīvā partija”, kura pat mēģināja tiešā veidā konkurēt ar Nacionālo apvienību. Vienmēr arī “Vienotība” īstenībā. Viņa varbūt to nav likusi kā savu galveno lozungu, bet kā otrais, trešais lozungs tās pašas tēmas un noskaņojumi tur klāt ir stāvējuši.”  

Līdz ar karu Ukrainā ievērojams reitingu kāpums arī partiju apvienībai “Attīstībai/Par!”. Kā uzskata Arnis Kaktiņš, iemesli ir divi: “Mēs redzam, ka “Attīstībai/Par!” ir kļuvusi populārāka. Arī tur ar būtiskiem posteņiem. Nu, no vienas puses, tur aizsardzības ministrs, kam tagad ir tribīne. No otras puses, jaunais konteksts, protams, ir atcēlis kovidu, kas bija viena no lielajām “Attīstībai/Par!” tēmām.”  

Savukārt saistībā ar partiju “Progresīvie”, skatoties gada griezumā, tās reitings kopumā ir pieaudzis. Šobrīd par viņiem savu balsi būtu gatavi atdot 8,3% no tiem velētajiem, kas ir izdarījuši savu izvēli. Arī Metla-Rozentāle norādīja, ka šī partija, kuru agrāk uztvēra vairāk kā “jauniešu partiju”, kļūst par plašāka vēlētāju loka izvēli. Sociologa Kaktiņa viedoklis atšķiras. Viņš pieļauj, ka “Progresīvo” reitings martā varētu būt arī statistiska anomālija, jo eksperts neredz, kas aptaujas veikšanas laikā varētu būt ietekmējis šīs partijas reitinga kāpumu. 

Latvijas Krievu savienības reitings visa pēdējā gada garumā ir bijis zems. Taču, sākoties Krievijas–Ukrainas karam, ir neliels pieaugums. Eksperti norādīja, ka daļa ''Saskaņas'' vēlētāju varētu ilgtermiņā aiziet pie Krievu savienības, bet pagaidām tas masveidā nav noticis. 

Stabils palicis “Konservatīvo” reitings, arī martā par 0,3 procentpunktiem pārvarot 5% barjeru.