Partiju cīņa par priekšvēlēšanu solījumu iekļaušanu nākamā gada budžetā politisko spēku popularitāti daudz nav mainījusi. Laika posmā no 6. līdz 18. septembrim atbildot uz pētījumu centra "SKDS" jautājumu, "par kuru politisko spēku jūs balsotu, ja vēlēšanas notiktu rīt", vēl joprojām visbiežāk tiek minēta "Saskaņa". 8% līdz 9% aptaujāto pauduši atbalstu Nacionālajai apvienībai, Zaļo un zemnieku savienībai un "Jaunajai Vienotībai", 7,2% – Jaunajai konservatīvajai partijai, 6,1% - "Attīstībai/Par!", un tālāk jau krietni zem 5% barjeras – "KPV LV", Latvijas Reģionu apvienība un "Progresīvie".
Jāņem gan vērā, ka šī aina varētu arī krietni pamainīties, jo katrs piektais no teju 900 aptaujātajiem šobrīd nezina, kurai partijai gribētu atdot savu balsi, savukārt vēl 16% norādījuši, ka vēlēšanās nepiedalītos. Skatoties individuāli, lielākais kāpums, salīdzinot ar pagājušo mēnesi, bijis Nacionālajai apvienībai, kas sasniegusi augstāko popularitātes līmeni pēdējā gada laikā. Pēc pamatīgā iekritiena jūnijā, stabili atkopjas arī Jaunā konservatīvā partija, savukārt jaunu antirekordu sasniegusi "Saskaņa", kuras reitings noslīdējis vēl nedaudz zemāk nekā jūlijā, kad partijas popularitāte atradās zemākajā punktā kopš 2010. gada.
Krietni dinamiskāka aina paveras, vērojot, kā izmainījušās partiju pozīcijas kopš iekļūšanas Saeimā, salīdzinot pagājušo vēlēšanu rezultātus ar popularitātes reitingiem tagad – gadu vēlāk.
Lai arī ainu varētu pamainīt lielais neizlēmušo skaits, pašreiz reitingi rāda: sāpīgāko kritienu – no otrās vietas vēlēšanās uz septīto gadu vēlāk – piedzīvojusi partija "KPV LV". Pēdējo mēnešu reitingu kāpums savukārt ļāvis no piektās vietas pirms gada uz otro pakāpties Nacionālajai apvienībai.
Kritums par divām pozīcijām – Jaunajai konservatīvajai partijai, savukārt līdz trešajai vietai pakāpusies opozīcijā palikusī agrākā premjera partija Zaļo un zemnieku savienība. Vēlēšanu rezultātu nav izdevies noturēt arī "Attīstībai/Par!", savukārt to ievērojami uzlabojusi pašreizējā premjera partija "Jaunā Vienotība. Rezumējot – vēlēšanu veiksminieki apmainījušies vietām ar nosacītajiem neveiksminiekiem, un uz vietas palikusi vienīgi "Saskaņa", kuras pozīcijas gan arī ievērojami vājinājušās.
Sociologs Arnis Kaktiņš norāda, ka tas nepārsteidz, jo "KPV LV" popularitāte lielā mērā balstījās uz viņu spēcīgo līderi. Savu lomu spēlējušas arī ziņas par nesaskaņām partijas iekšienē, kas arī ir galvenais "KPV LV" popularitātes krituma cēlonis. Tieši šo lejupslīdi sociologs izceļ kā spilgtākās izmaiņas kopš pagājušajām vēlēšanām.
"Pirms vēlēšanām bija partija, bija kampaņa, bija spēcīgi spilgti, attiecīgi bija liela neapmierināto vēlētāju bāze, kas bija gatava balsot, tagad gads ir pagājis un mēs redzam, ka partija ir daļēji drupās. Ja sabiedrība redz, ka kāda partija ir iekšēji sašķelta, uzreiz kāda daļa atbalstītāju novēršas," klāsta Kaktiņš.
Kaktiņš atgādina, ka partiju reitingu dinamiku ietekmējušas arī jūnija sākumā notikušās Eiroparlamenta vēlēšanas, bet to efekts, viņaprāt, gaist un drīzumā vairs nebūs jūtams. Un jāņem vērā arī, ka no otrās līdz ceturtajai pozīcijai partijas izvietojušās ļoti blīvi, un pat tikai statistiskās kļūdas dēļ varētu sarindoties arī pavisam citādi. Pārliecinoša ir vienīgi vēl aizvien augstā "Saskaņas" un zemā – "KPV LV" pozīcija.
