Vēlētāju aptauju ar jautājumu, par ko jūs balsotu, ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, pētījumu aģentūra SKDS veica no 23. maija līdz 2. jūnijam. Šajā laikā ar Covid-19 saslimušo skaits kāpa vien par dažiem gadījumiem dienā, robežas ar Igauniju un Lietuvu jau bija vaļā un valdība gatavojās izbeigt ārkārtējo situāciju.
No valdības partijām šoreiz populārākā izvēle bijusi premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētā “Jaunā Vienotība”. Turpat blakus ir Nacionālā apvienība un “Attīstībai/Par!”. Nedaudz sliktāk aptaujā veicies Jaunajai konservatīvajai partijai, kurai atbalstu pauduši vien 3,7% respondentu.
Pirmo vietu joprojām ieņem partija “Saskaņa”. Par to savu balsi atdotu 13,2% aptaujāto. Arī otrā populārākā izvēle bijusi opozīcijas partija – Zaļo un zemnieku savienība.
Salīdzinot ar partiju reitingiem februārī, pirms Covid-19 krīzes, redzams, ka ārkārtējā situācija partiju popularitāti ietekmējusi minimāli.
Uz to vērš uzmanību SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš: “Ir citas aptaujas, kas rāda, ka atsevišķu politiķu pozīcijas gan ir diezgan būtiski mainījušies. Vai, ja mēs skatāmies tādu rādītāju kā valdības darba novērtējumu, aprīlī tas bija ļoti uzkāpis saistībā ar šo specifisko kontekstu. [..] Taču izskatās, ka
šie ieguvumi ir bijuši atsevišķu personāliju līmenī, bet pagaidām tas nav atsaucies uz partijām kā lielākām cilvēku kopām.”
To pašu norāda arī politologs Jānis Ikstens: “Acīmredzot ir kaut kādi dīvaini iemesli, kas cilvēkiem liek tomēr drusku skeptiski izturēties pret politiskajām partijām. Varbūt viņi nejūtas tik ļoti aicināti šobrīd definēt savas politiskās prioritātes. Par to liecina arī neizlēmušo cilvēku skaits.”
Līdz ar to puse aptaujāto nevienu favorīti starp partijām nenosauca. Neizlēmušo vēlētāju skaits maija beigās ir pieaudzis līdz 29,6%, un tā bija populārākā respondentu atbilde aptaujā. Savukārt katrs piektais atbildējis, ka Saeimas vēlēšanās nepiedalītos.
Sociologs uzsver, ka tik augsts aptaujāto skaits šajās kategorijās kopā varētu būt rekords. “Tie ir vēsturiski vai nu paši augstākie, vai vieni no augstākajiem rādītājiem. Kāpēc tā? Man tādas pilnīgi skaidras atbildes nav. Visdrīzāk tas ir saistīts ar to, ko un kā šobrīd dara politiķi, attiecīgi, cik liela ir sabiedrības interese un uzmanība visam tam, kas notiek politikas jomā,” saka Kaktiņš.
Kopumā aptaujā piedalījās 902 Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 75 gadiem visos Latvijas reģionos.
