Lemberga faktors bija arī iemesls tam, kādēļ pāris gadu Zaļo un Zemnieku savienība nebija pie varas, jo nevarēja pārvarēt Zatlera novilktās pretoligarhu «sarkanās līnijas». Lemberga loma valdības darbā šķietami samazinājusies arī pēdējos divarpus gadus, kopš «zaļzemnieki» otro reizi ir tikuši pie Ministru kabineta vadības. Valdību vada Māris Kučinskis, premjera partijas rokās ir arī valsts maks un citas naudas ziņā ietilpīgas nozares – aizsardzība, satiksme, zemkopība, veselība.
Zaļo un Zemnieku savienība iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ieguva trešo lielāko mandātu skaitu – 21.
Tas ir par astoņām deputātu vietām vairāk nekā pirms tam notikušajās ārkārtas vēlēšanās. «Zaļzemnieki» valsts vadīšanas laikā nostiprinājušies arī pašvaldībās, tostarp vada četras lielās pilsētas. Rīgas rāti apvienībai neizdevās iekarot arī pēdējās pašvaldību vēlēšanās.
Kandidāti
Atšķirībā no iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Zaļo un Zemnieku savienības premjera amata kandidāts šoreiz vairs nav par kukuļņemšanu un citiem smagiem noziegumiem apsūdzētais Lembergs. Šajās vēlēšanās «zaļzemnieki» valdības vadīšanu ir gatavi uzticēt pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim. Viņš ir salīdzinoši jauns «zaļzemnieks», jo, kļūdams par Liepājas partijas biedru, zaļajiem pieslējās tikai pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām.
Arī pirmās vietas kandidātu sarakstos apvienība ierādījusi pašreizējiem ministriem un augstākā līmeņa politiķiem. Vidzemi stūrēs Kučinskis.
Rīgā līdere ir finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kas pārstāv Lemberga vadīto partiju «Latvijai un Ventspilij». Šīs partijas pārstāvis, pašlaik otrā persona Saeimā, Gundars Daudze būs pirmais numurs Kurzemē. Savukārt Latgalē pirmais ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, bet Zemgalē – kurzemnieks Augusts Brigmanis, kas Saeimā vada «zaļzemnieku» frakciju.
Apvienība uz 100 deputātu krēsliem pretendē ar 115 kandidātiem. Gandrīz 80 procentu ir vīrieši. Kandidātu vidējais vecums ir 51 gads, un vecāka gadagājuma pārstāvju «zaļzemnieku» sarakstā ir vairāk nekā konkurentiem. Ceturtā daļa «zemnieku» ir rīdzinieki, vēl teju tikpat «zaļo» dzīvo citās lielajās pilsētās.
Programma
Savā priekšvēlēšanu programmā Zaļo un Zemnieku savienība apgalvo, ka ir pierādījusi sevi kā politisko spēku, kas nebaidās no drosmīgiem, bet pārdomātiem lēmumiem.
Līdzīgi kā iepriekšējo vēlēšanu programmās «zaļzemnieki» savus atbalstītājus uzrunā ar vispārīgām frāzēm – turpināsim, koncentrēsimies, aktīvi strādāsim, attīstīsim. Tiek solīta mājokļu un bērnudārzu pieejamība, veselības nozares reformas turpinājums, lielākas pensijas lielam darba stāžam. Pakāpeniski reformēšot arī izglītību.
«Zaļzemnieki» sola koncentrēties uz labu darba vietu radīšanu, lai tautieši paliktu un atgrieztos Latvijā. Apvienība gādāšot par drošu energoapgādi un pieņemamām izmaksām, kā arī sabalansēti attīstīs tautsaimniecības nozares. Programmā lasāma arī apņemšanās saglabāt tīru vidi.
Budžetu savienība sola sabalansētu, bet reformēto nodokļu politiku – prognozējamu. Aktīvi strādāšot pie taisnīgākiem fondu maksājumiem. Valsti aizsargās visaptveroši, vienīgā valsts valoda būs latviešu, bet valsts pārvaldi izveidošot kompaktu.
Finanses
Zaļo un Zemnieku savienība ir uzskatāma par turīgāko politisko spēku – kopš pērnvasar notikušajām pašvaldību vēlēšanām tai ziedoti vairāk nekā 550 tūkstoši eiro. Pēdējā laikā lielākās summas atvēl kandidātu sarakstā iekļautās personas. Piemēram, sešarpus tūkstošus eiro ziedojis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis. Premjers Kučinskis pārskaitījis trīs tūkstošus. Bet noņemšana no premjera amata kandidāta troņa nav mazinājusi Lemberga dāsnumu – kopš pērnā gada nogales viņš apvienībai ziedojis 25 tūkstošus eiro. Lemberga vietnieki domē - Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs – pārskaitījuši vairāk par 26 tūkstošiem.
Vēlīgi pret «zaļajiem zemniekiem» ir arī nevalstiskā sektora pārstāvji un uzņēmēji, ko tiešā vai netiešā veidā mantiski ietekmē politiķu izšķiršanās.
Piemēram, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs un ZZS kandidāts uz Saeimu Edgars Treibergs ziedojis 5000 eiro. Sešus tūkstošus atvēlējis Nils Aleksa, miljonārs lauksaimniecības un biogāzes nozarē, bet ar desmit tūkstošiem eiro padalījies kokrūpnieks Armands Lībietis. 15 tūkstošus šogad ziedojis Viktors Eihmanis, kas vada kooperatīvu «Auru grauds».
