„Saskaņas” priekštecis – apvienība „Saskaņas centrs” uzvarēja 11. Saeimas vēlēšanās 2011. gadā un ieguva 31 vietu Saeimā. Nākamajās parlamenta vēlēšanās „Saskaņa” ieguva 24 deputātu mandātus. Kopš 2009. gada „Saskaņas” valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir Rīgas domes priekšsēdētājs. 2017. gada nogalē „Saskaņa” kļuva par pilntiesīgu Eiropas Sociālistu partijas biedri. Neilgi pirms tam Ušakovs paziņoja, ka Krievijas valdošo partiju „Vienotā Krievija” informējuši par to, ka 2009. gadā noslēgtais līgums ar „Saskaņu” vairs nav spēkā.
Kandidāti
No „Saskaņas” saraksta kandidē 112 cilvēki. Viņu vidū ir visi redzamākie šīs partijas politiķi – Liepājas domes deputāts Valērijs Agešins, arī 12. Saeimas deputāti Jānis Ādamsons, Boriss Cilēvičs, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Klementjevs, Igors Pimenovs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko un citi. Tomēr līderu vietas lielākoties atvēlētas partijas jaunpienācējiem – ar pirmo numuru Rīgā startē bijušais ekonomikas ministrs un kādreizējais Reformu partijas līderis Vjačeslavs Dombrovskis, Kurzemē – bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Abus šajā Saeimas sasaukumā ievēlēja no „Vienotības”. Latgalē pirmā ailīte vēlēšanu sarakstā uzticēta Rēzeknes slimnīcas valdes loceklim Jānim Krišānam, bet Vidzemē – bijušajai Izglītības un zinātnes ministrijas augsta ranga ierēdnei Evijai Papulei. Vienīgi Zemgales vēlēšanu saraksta pirmais numurs ir „Saskaņas” Saeimas deputāts Ivars Zariņš. Sarakstā atrodami arī bijušā tieslietu ministra Guntara Grīnvalda un Saeimas deputāta Romāna Mežecka vārdi.
„Saskaņas” priekšsēdētājs Nils Ušakovs Saeimas vēlēšanās nekandidē, tomēr redzams priekšvēlēšanu aģitācijas plakātos. Publiskajā telpā „Saskaņas” taktiku vēlēšanu sarakstu sastādīšanā vērtē kā mēģinājumu uzrunāt latviešu vēlētājus.
Programma
Programmas ievadā partija uzsver, ka jāizbeidz etniski šķelt sabiedrību un meklēt ienaidniekus. Ja nonāks pie varas, „Saskaņa” apņemas pārskatīt iepriekšējo valdību „nesagatavotās” reformas, gan nenorādot, kuras tieši tās ir. Piedāvā ieviest Latvijā trīsvalodīgu izglītību un piešķirt lielāku autonomiju skolām. Ekonomikā sola nodrošināt konkurētspējīgus dzelzceļa pārvadājumu tarifus un izsvērtus ieguldījumus dzelzceļa un ostu infrastruktūrā. Līdzīgi kā vairākas citas partijas, sola obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu un tās ieviešanā iesaistīto personu tiesiskās atbildības izvērtēšanu. Neminot konkrētu finansējuma paaugstināšanas grafiku un naudas avotus, veselības aprūpes budžetu ilgtermiņā apņemas palielināt līdz 7% no iekšzemes kopprodukta.
Sola arī labas kaimiņattiecības ar Krieviju un NVS valstīm, kā arī veltīt īpašu uzmanību attiecībām ar Ķīnu.
„Saskaņas” biedri ir ļoti aktīvi visos sociālajos tīklos, kur potenciālos vēlētājus uzrunā gan latviešu, gan krievu valodā, un bieži dalās arī ar politiskos konkurentus izsmejošiem attēliem.
Finanses
„Saskaņa” ir viena no turīgākajām partijām, kas cīnās par vietām 13. Saeimā. Kopš aizvadītā gada jūnija oficiāli saziedoti vairāk nekā 300 tūkstoši eiro. Visdāsnākais ziedotājs ir tranzītbiznesmenis Vladimirs Solomatins. Viņš, saskaņā ar informāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāzē, partijai atvēlējis 20 tūkstošus eiro. Gandrīz tikpat daudz - 19 tūkstošus eiro - ziedojis Aivars Bergers. Viņš pēdējos gados ir viens no lielākajiem „Saskaņas” sponsoriem. Līzinga kompānijas „Pilna servisa līzings” īpašniece Inga Salzirne „Saskaņas” bankas kontu papildinājusi ar 10 tūkstošiem eiro un gandrīz tikpat daudz, proti, 9900 eiro, ziedojusi arī Rīgas pašvaldībai piederošās „Rīgas starptautiskās autoostas” valdes locekle Margarita Brikmane. Aizvadītā gada jūnijā 10 tūkstošus eiro ziedojis arī Oskars Bērziņš, kurš regulāri ziedo „Saskaņas” niknākajiem konkurentiem – Nacionālajai apvienībai. Mazākas, tomēr vērā ņemamas summas partijai ziedojusi arī lielākā daļa tās Saeimas frakcijas deputātu. Premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis ziedojis 1500 eiro.
