Žurnālists Kārlis Dagilis savu datoru uzskata par drošu. E-pastam uzlicis divu pakāpju aizsardzību, un viņš redz, ja kāda neredzama roka cenšas piekļūt viņa elektroniskajai sarakstei.
Tomēr pirms mēneša ar viņu sazinājies kāds ārzemju žurnālists, kurš pēta un izmeklē hakeru uzbrukumus preses pārstāvjiem, un Dagilis uzzinājis, ka arī viņš ir to žurnālistu sarakstā, kuriem uzlauzts vai mēģināts atvērt e-pastu.
“Man ilgu laiku – divus gadus – atverot “”gmail” parādās, ka kaut kādi ārvalstu valdības dienesti centušies uzlauzt manu e-pasta adresi,” stāsta Dagilis. “Es jūtos ļoti pagodināts, ka esmu izpelnījies tādu uzmanību no hakeru, visticamāk, Krievijas valdības [puses]. No otras puses, tas ir nedaudz baisi apzināties, ka kaut kas tāds ir,” atzīst žurnālists.
Viņš stāsta, ka ziņojumi parādījās laikā, kad pieteicies Hamfrija stipendijai Merilendas Universitātē netālu no Vašingtonas.
Iespējams, ka uzbrukumu rīkoja kiberspiegošanas grupa “Fancy Bear”, kas darbojusies arī zem citiem nosaukumiem un kopumā pastrādājusi ne vienu vien kiberuzbrukumu un operāciju. Tiek uzskatīts, ka grupas hakeri uzlauza arī ASV Demokrātu partijas datortīklus, uzbrukuši ārvalstu vēstniecībām, elektrostacijām un citām stratēģiskām infrastruktūrām.
Dagilis norāda, ka Krievijas stratēģija ir censties diskreditēt respektējamus medijus, žurnālistus, lai mazinātu tiem ticamību. Krievija vēlas, lai cilvēki nezina, kam ticēt, viņš saka.
Latvijas kibertelpas uzraugi saka - Latvijas žurnālisti pagaidām nav vērsušies ar lūgumu palīdzēt vai izmeklēt kādu kiberuzbrukumu. Tomēr, kā norāda CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns, zināmas aktivitātes ir notikušas.
Atsevišķi grupējumi Latvijā ir centušies iedarboties uz mediju, mediju aģentūru un organizāciju, kas nodarbojas ar sabiedrības informēšanu, darbu.
Informācijas tehnoloģiju drošības eksperti atgādina - e-pastiem jālieto drošas paroles, jāizmanto daudzpakāpju autorizācija, jāizmanto visi drošības rīki, ko piedāvā lielās interneta platformas.
Jāatceras – nedrīkst vērt vaļā savu e-pastu neuzticamos datoros. Teivāns atminas redzējis, kā žurnālists lielā steigā autentificējas pie darba e-pasta publiskā datorā. Taču neviens nezina, vai šis dators ir drošs.
Dagilis drošības nolūkos vienmēr pārbauda, vai aicinājums mainīt paroli tiešām nosūtīts no “Google” konta, vai tam līdzīga. Rakstot e-pastus, viņš vienmēr paturot prātā, ka jebkuru vēstuli var izlasīt arī kāds cits, un tā var nonākt kaut kur publiski.
