ĪSUMĀ:
- PVO pārstāvis: Latvijā pacienti pārāk daudz par veselības aprūpi maksā paši.
- PVO pārstāvis Evetovits kritizē Latvijas veselības sistēmas nevienlīdzību.
- Veselības ministre: PVO pārstāvis precīzi norāda uz galvenajiem trūkumiem.
- Evetovits: Latvijai būtu jāvelta vismaz 5% no IKP veselības aprūpei.
- Viņš slavē lēmumu atteikties no divu grozu sistēmas.
„Pacienti par veselības aprūpi pārāk daudz maksā no savas kabatas,” šādu galveno secinājumu pēc iepazīšanās ar veselības aprūpes sistēmu Latvijā pauda Pasaules Veselības organizācijas pārstāvis Tamāšs Evetovits.
Veselības ministre Ilze Viņķele („Attīstībai/ Par!”) atzīst, ka Evetovits precīzi spējis norādīt uz galvenajiem veselības sistēmas trūkumiem.
“Mēs atkal un atkal kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem, dabūjam punus, mēģinām tos sadziedēt un mēģinām darīt atkal no jauna. Un es ļoti ceru, ka šodien Evetovita kunga atkal un atkal, un atkal Latvijas politiķiem stāstītais, skaidri strukturētais vēstījums ļaus mums kopā pieņemt tos lēmumus, lai mēs šīs Saeimas sasaukuma beigās ar gandarījumu varētu teikt, ka mēs visi kopā esam strādājuši, lai Latvijas veselības aprūpe būtu universāla, lai tā būtu pieejama visiem, kam tā ir nepieciešama, lai tā būtu moderna,” sacīja ministre.
Tamāšs Evetovits kritizēja Latvijas veselības sistēmas nevienlīdzību – tā nenodrošina vienādu pieejamību kā trūcīgajiem, tā turīgajiem. Lielāko kritiku Evitovits veltīja tam, ka Latvijā pacientiem liela daļa par veselības aprūpi ir jāmaksā no savas kabatas. Viņš šo situāciju salīdzināja ar sliktu lietussargu.
“Ja jums ir jāmaksā no savas kabatas, pat ja jūs esat nodrošināts un jums ir veselības apdrošināšana, bet, ja jums ir jāmaksā 50% līdzmaksājumi, tad jūsu lietussargs nesargās jūs pret lietu. Citiem cilvēkiem būs tā - citi vispār neizmantos pakalpojumus, tie paliks mājās. Tie neiet ārā, kad līst. Ziniet, cik stiprs ir jūsu lietussargs,” sacīja PVO pārstāvis.
Tamāšs Evetovits pauda, ka Latvijai no iekšzemes kopprodukta būtu jāvelta vismaz 5% veselības aprūpei. Tas esot iespējams, taču tad svarīga esot politiskā griba. Tomēr ir arī virkne citu uzlabojumu, ko Evetovits iesaka ieviest.
“Atsakieties no pacientu līdzmaksājumiem, kas jāveic pensionāriem, jo pensionāri ir tie, kuriem galvenokārt ir mazi ienākumi. Atsākieties no līdzmaksājumiem, kas jāveic hroniski slimiem pacientiem. Samaziniet līdzmaksājumu griestus līdz 100 eiro. Iekļaujiet šajos griestos arī recepšu medikamentus. Ne tikai pakalpojumus, bet arī medikamentus. Atsakieties no līdzmaksājumiem primārās aprūpes vizītēm. Bet, ja nevēlaties no tā atteikties, tad vismaz padariet to vienkāršāku – 1 eiro. Šobrīd ir 1 eiro un 42 centi. Tas nav labi, jo ārstam ir jāizdod atlikums.
Jūs padarāt grūtāku to ne tikai pacientam, bet arī ārstiem. Ir jāsamazina līdzmaksājumu apjoms, ir jāsamazina gaidīšanas laiks,” uzsvēra Evetovits.
Tomēr atzinīgus vārdus Tamāšs Evetovits pauda Latvijas spējai atsevišķās jomās ļoti strauji un ar uzviju atkopties pēc globālās finanšu krīzes. Labo darbu sarakstā esot arī lēmums atteikties no divu grozu sistēmas, kas atšķirīgas veselības pieejamības plaisu tikai palielina.
KONTEKSTS:
Saskaņā ar iepriekšējās - Māra Kučinska vadītās - valdības lēmumu divu grozu veselības aprūpes sistēmu bija plānots ieviest no šā gada 1. janvāra. Taču šo plānu nācās atlikt, jo vēl nebija izveidota šādas sistēmas iedarbināšanai nepieciešamā informācijas sistēma jeb Valsts veselības apdrošināšanas platforma.
Līdz ar jaunas - Krišjāņa Kariņa vadītās - valdības izdevi koalīcijas partneri konceptuāli piekrita atteikties no paredzētās "šķirošanas” divos atšķirīgos pakalpojumu grozos.
Veselības ministre Ilze Viņķele rosinājusi veidot vienotu veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Lai to panāktu, plānots par vienu procentpunktu palielināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas alternatīvajiem nodokļu režīmiem, tostarp mikrouzņēmumiem, pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību maksātājiem un patentu maksātājiem. Tas veselības aprūpes budžetam sniegtu pienesumu aptuveni sešu miljonu eiro apmērā.
Tiesa, izmaiņas sistēmā plānots veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021. gadā, tādējādi veselības apdrošināšanas sistēmas uzlabojumus atliekot par vienu gadu.