ĪSUMĀ:
- IZM ir 2 scenāriji mācību gada sākšanai.
- Šobrīd Covid-19 izplatība ļauj plānot A scenāriju – sākt mācības klātienē.
- Ja skolas nevarēs nodrošināt drošu skolēnu plūsmu, būs daļēji attālinātas mācības.
- C variants paredz tikai attālinātas mācības.
- Līdzīga strādās arī profesionālās un augstākās izglītības iestādes.
- Epidemiologi: Bērni slimo vieglā formā, lielākais risks inficēties ir skolotājiem.
- Par skolu slēgšanu un attālinātām mācībām lems skolas vadība ar SPKC.
Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi trīs jaunā mācību gada iespējamos scenārijus.
Vismaz pagaidām, ja strauji nepasliktināsies saslimstība ar Covid-19 mācības tiks sāktas pēc A scenārija. Tas paredz - mācības notiek klātienē, skolām nodrošinot higiēnas prasības un distancēšanos.
“Distancēšanās mūsu gadījumā ir klase, grupa. Un distancēšanās paredz pēc iespējas nekrustoties grupu plūsmai un nedrūzmēties koplietošanas telpās. Tas ir tas nosacījums,” skaidroja izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
B variants paredz daļēji attālinātas mācības. Tās varēs notikt, ja skolas nevarēs nodrošināt optimālu koplietošanas telpu piepildījumu un skolēnu plūsmu koordinēšanu. C variants paredz tikai attālinātas mācības.
Pēc līdzīga scenārija strādās arī profesionālās un augstākās izglītības iestādes.
Veselības ministrija norāda, ka šobrīd nav iespējams nosaukt konkrētu skaitu, cik cilvēkiem jāsaslimst, lai pārtrauktu mācības klātienē.
“Ceram, ka situācija septembrī nebūs krasi pasliktinājusies, tāpēc varam runāt par reālu mācību atsākšanos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Pasaules Veselības organizācija neuzsver to, ka mācību iestādes būtu tās augstākās riska vietas,” pauda Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (“Attīstībai/Par!”).
Epidemiologi skaidro, ka bērniem saslimšana ar Covid-19 norit vieglā formā.
Latvijā no visiem saslimušajiem 5% bijuši bērni, turklāt 18% no viņiem nav bijuši slimības simptomi.
“Lielākais risks inficēties ir skolotājiem, kuri bieži vien var būt gados veci. Risks vairāk inficēties skolotājiem, kuri kontaktējas savā starpā, nekā inficēties no bērniem,” norādīja Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Lēmumu, vai kāda mācību iestāde saslimšanas dēļ jāslēdz, un jāpāriet uz attālinātām mācībām, pieņems skolas vadība kopā ar pašvaldību pēc Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijām.
Jaunajām prasībām, kā nodrošināt skolēniem un pedagogiem drošu vidi un kvalitatīvu mācību procesu, sākušas gatavoties skolas. Rīgas 34. vidusskolā atzīst, ka jaunajā mācību gadā vislielākā slodze gulsies uz pedagogu pleciem.
Pedagogiem vajadzēs ne tikai izglītot, bet arī uzraudzīt, lai netiek pārkāptas epidemioloģiskās prasības, koordinēt skolēnu došanos uz ēdnīcu un arī novērst kontaktēšanos ar citiem skolēniem.
“Mēs domājam, kā nodrošināt to, lai visas normas tiktu ievērotas. Mūsu plāns ir tāds, ka katra klase mācās savā telpā, un klases nekomunicē, tiek nodrošināts kopienas princips. Skolotāji iet no vienas klases pie otras,” stāstīja Rīgas 34. vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Inga Sokolova.
Skola gan ir pārliecināta, ka bērniem spēs nodrošināt drošu vidi.
KONTEKSTS:
Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gada pavasarī Latvijā mācības skolās un augstskolas tika pārceltas uz digitālo vidi. Attālināto mācību nodrošināšanai ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu tika izveidots izglītojoša televīzija "Tava klase".
Jau pēc mācību gada beigām situācija ar Covid-19 izplatīšanos Latvijā uzlabojās un virkne ierobežojumu tika mīkstināti.
Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija gatavojas tam, ka rudenī mācības skolās būs klātienē. Pašvaldībām pašām būs jālemj, kādā epidemioloģiskā situācijā pārtraukt mācīšanos klātienē.
Ministrija izstrādājusi trīs scenārijus skolu darbam Covid-19 laikā.
