Rīgas domes pašvaldības mājaslapā joprojām atrodama informācija ne vien par amatpersonu, bet arī ierindas darbinieku algām. Sākot no pašvaldības ieņēmumu pārvaldes, ieskaitot pašvaldības policijas inspektorus un sociālās aprūpes centra aprūpētājus un apkopējus.
"Tie ir vairāki tūkstoši, par kuriem tiek publiskots. Radīsim mehānismu pēc iespējas ātrāk izpildīt Satversmes tiesas spriedumu un izņemt informāciju – to daļu saskaņā ar normu, kas tika atcelta," stāsta Rīgas domes Datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības centra vadītāja Signe Plūmiņa.
Viņa norāda, ka pirms mazliet vairāk nekā gada pašiem bijušas šaubas par datu publicēšanu, tāpēc konsultējušies Datu valsts inspekcijā. "Inspekcijas viedoklis bija īss un konkrēts, ka tiesību norma, likums ir jāizpilda," saka Plūmiņa.
Kāds būtu Datu valsts inspekcijas viedoklis šodien, LTV noskaidrot neizdodas.
Satversmes tiesa spriedumā norāda - ja likumdevējs būtu izvērtējis visus iebildumus gan no Saeimas Juridiskā biroja, gan Valsts prezidenta, gan Datu valsts inspekcijas un citiem, iespējams, likumdevēja pieņemtais lēmums būtu atšķirīgs. Taču iebildumi netika izvērtēti.
Un tieši šīs procesuālās nepilnības kļuvušas par iemeslu, kāpēc likuma pants, kas attiecas uz valsts un pašvaldību darbinieku algu publicēšanu, atzīsts par neatbilstošu Satversmes 96. pantam. Satversmes tiesas spriedums spēkā stājies 6. martā, tas ir galīgs un nepārsūdzams.
Taču daudzviet apjukums saistībā ar valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojuma publicēšanu bija, kā pērnā gada sākumā grozījumus pieņemot, tā arī tagad Satversmes tiesai tos faktiski atceļot. Satversmes tiesa ar savu lēmumu Saeimas pieņemtā likuma panta daļu padarījusi par nebijušu.
"Saskaņā ar Satversmes tiesas praksi, ja norma tiek atcelta no izdošanas brīža, viņa ir jāuzskata, ka viņa nekad nav eksistējusi.
Tas nozīmē - arī automātiski pēc tiesu prakses veido zaudējumu atlīdzināšanas pamatu. Ja vien persona var pierādīt, ka šādi zaudējumi ir radušies," skaidro konstitucionālo tiesību jurists Edgars Pastars.
Pretējās domās ir Saeimas Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks Edvīns Danovskis, kurš norāda, ka, atceļot šo likuma normu, tiesību aizskārums jau tiek atlīdzināts.
"Satversmes tiesa ir atzinusi šīs normas par spēkā neesošām, un šis aizskārums šādā veidā tiek novērsts, pārtraucot publicēt un dzēšot jau publicēto informāciju. Vienlaikus tas nenozīmē, ka šī informācija automātiski ir slepena un ka viņai neviens nevar piekļūt. Pirmkārt, šai informācijai var piekļūt žurnālisti Informācijas likumā noteiktajā kārtībā. Otrkārt, likumā vēl joprojām ir paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt vienotu kārtību, kādā šī informācija turpmāk varētu tikt publicēta valsts iestāžu mājaslapās internetā," klāsta Danovskis.
Konstitucionālo tiesību jurists Pastars savukārt norāda, ka pašlaik veidojas tiesiska neskaidrība un visgrūtākais uzdevums šobrīd ir juristiem, kam jāpieņem grūtais lēmums, kā rīkoties, lai neaizskartu arī sabiedrības intereses.
