Vanaga skaidroja, ka šodien ministrija rīkoja sanāksmi, kurā ar dažiem sociālajiem partneriem un nozares ekspertiem tika izskatīts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par mācību procesa organizēšanu, kuram būtu jāstājas spēkā no 1.augusta.
Vanaga uzsvēra, ka arodbiedrība kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību vēlējās panākt, lai nacionālā līmenī tiek noteikts, pie kāda saslimstības rādītāja tiek īstenotas daļēji attālinātas vai attālinātas mācības, tomēr IZM lēma to atstāt pašvaldības ziņā - pašvaldībai pašai būs jālemj, pie kādas epidemioloģiskās situācijas savā novadā vai noteiktā izglītības iestādē tiks pieņemts lēmums par klātienes mācību pārtraukšanu.
"Šis plāns B ir uzgrūsts uz skolu un pašvaldību pleciem. Viņiem pašiem pat jāizlemj, vai jārealizē plāns B," pauda Vanaga.
Tāpat IZM neplāno uzturēt obligātu prasību par divu metru distances ievērošanu. Ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā teikts, ka vienas izglītības iestādes vienas grupas vai klases mācību procesā prasība ievērot divu metru distanci starp personām ir piemērojama tikai tad, ja tas objektīvi ir iespējams.
Savukārt Vanaga teica, ka speciālajās skolās ar internātu būs pretēji - obligāti būs jānēsā individuāli aizsardzības līdzekļi un būs prasība ieturēt distanci, kā rezultātā vecāki nevarēšot pat apskaut savus bērnus. Tomēr šo normu IZM solījās vēlreiz caurlūkot, apgalvoja arodbiedrības vadītāja.
Vēl ministrija plāno, ka izglītības procesam klātienē izglītības iestādē, izņemot noteikumos noteiktos gadījumus, ja tas objektīvi nav iespējams, nepiemēro vispārējos pulcēšanās ierobežojumus, jo šim procesam ir jau savas detalizētas prasības, teikts noteikumu projektā.
IZM rosina, ka izglītības procesu atbilstoši izglītības iestādes dibinātāja lēmumam daļēji vai pilnībā var īstenot attālināti, piemēram, to var darīt vienu dienu nedēļā, lai nodrošinātu distancēšanās iespēju.
Tāpat profesionālas izglītības mācību procesā visa veida prakses, tai skaitā kvalifikācijas prakses un darba vidē balstītas mācības uzņēmumos, var notikt klātienē vai attālināti, izvērtējot riskus visām līgumslēdzēju pusēm. Papildu prasības netiek izvirzītas - personām jāievēro prakses vietā jau noteiktās prasības.
Attiecībā uz studiju procesa norisi augstskolās plānots noteikt, ka augstskola pati nosaka kārtību, kādā apjomā studiju programma vai tās daļu var īstenot attālināti, piemēram, studējošiem nepieciešams nodrošināt distancēšanās iespēju, pretepidēmijas pasākumu īstenošanas dēļ vai ārvalstu studējošais ierobežojumu dēļ nevar ierasties klātienē Latvijā.
Tāpat augstskolai būs laicīgi jāinformē ārvalstu reflektanti un studējošie par MK noteikumu prasībām. Augstskolām plānots noteikt pienākumu ārvalstu studējošajam nodrošināt pašizolācijas iespēju, ja tas ieradies, kā arī jānosaka kārtība, kā tiek īstenotas šo noteikumu prasības, tai skaitā, ja ārvalstu studējošais pašizolāciju īsteno augstskolas dienesta viesnīcā.
Attiecībā uz speciālo izglītību iepriekš pieminētajos ieteikumos sadarbībā ar Veselības ministriju vēl tiks skaidroti nepieciešamie piesardzības pasākumi, un prasības par ēdināšanu tikšot izstrādātas pēc sarunām ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), Veselības ministriju (VM) un Pārtikas un veterināro dienestu.
Ministrijā plāno noteikt, ka katrai izglītības iestādei ir jāizstrādā rīcības plāns sadarbībā ar tās dibinātāju, ja epidemioloģiskā situācija pasliktinās un mācības nepieciešams īstenot attālināti lielākā apjomā, jo, piemēram, izglītības iestādei, izglītojamajam vai darbiniekam SPKC noteicis obligātus pretepidēmijas pasākumus vai novērojams Covid-19 infekcijas izplatības pieaugums pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Izglītības iestādei būs pienākums informēt darbiniekus, izglītojamos, viņu vecākus vai likumiskos pārstāvjus un pakalpojumu sniedzējus par minēto plānu.
Vienlaikus IZM izstrādātajos MK noteikumos teikts, ka, lai sekmīgi īstenotu mācību procesu, izglītības iestādes vadītājs nosaka kārtību par mācību un pedagogu darba organizāciju, tai skaitā nosaka komunikācijas kanālus ar izglītojamiem un viņu vecākiem, un visiem iesaistītajiem ir jābūt informētiem par šiem jautājumiem.
Pirmsskolas izglītības iestādēm un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vietām papildu jaunus nosacījumus IZM neizvirza - plānots, ka tās darbosies jau ierastajā kārtībā, ievērojot vispārējus piesardzības pasākumus. Sadarbībā ar Veselības ministriju vēl tiks izdoti ieteikumi par piesardzības pasākumu īstenošanu.
IZM pagaidām plāno, ka nākamo mācību procesu organizēs klātienē izglītības iestādē, nosakot iekšējo kārtību un atbildīgos par to, kā konkrētajā iestādē tiek īstenotas minētās prasības, tai skaitā par izglītojamo un citu apmeklētāju plūsmas organizēšanu un kontroli, koplietošanas telpu izmantošanu, ēdināšanas organizēšanu, laboratoriju un dienesta viesnīcu izmantošanu, darbinieku iesaisti un atbildību prasību īstenošanā.
Tāpat izglītības iestādē būs jāizvērtē konkrētie apstākļi un riski, lai pēc iespējas mazinātu infekcijas izplatīšanās iespējas.
IZM plāno noteikt, ka skolās tiks organizēta izglītojamo, viņu likumisko pārstāvju, darbinieku un citu personu plūsma, nepieļaujot drūzmēšanos, pulcēšanos un veicinot iespēju ievērot distancēšanās prasības. Minētais attiecas arī uz dienesta viesnīcu un koplietošanas telpu izmantošanu.
Plānotā MK noteikumu redakcija paredz, ka, pirms organizēt kādas ārpusstundu aktivitātes vai pasākumus, kas nav tieši saistīts ar mācību procesa norisi, izglītības iestāde izvērtē iespējas nodrošināt piesardzības pasākumu ievērošanu un mazina riskus, paredzot distancēšanās un higiēnas prasību īstenošanu, tai skaitā dodot priekšroku aktivitātēm ārtelpās un tur, kur iespējams ievērot distancēšanās nosacījumus.
Vienlaikus skolās tiks skaidrota un praktizēta personīgā higiēna, kā arī "pastiprināti sekots līdzi personīgajam veselības stāvoklim".
Plānotajā MK noteikumu redakcijā teikts, ka skolās tiks īstenots infekcijas izplatības mazināšanai atbilstošs telpu uzkopšanas algoritms un tiks veikta telpu vēdināšana atbilstoši MK noteikumiem.
Tāpat skolām būs jāzina par personām, kuras atradušās ārvalstīs, lai nepieciešamības gadījumā SPKC pēc iespējas ātrāk varētu veikt epidemioloģisko izmeklēšanu, ievērojot to, ka aktuālā informācija liecina, ka ārvalstu apmeklējumi var būt paaugstināta riska avots.
Iestādei būs pienākums vienu mēnesi glabāt minēto informāciju par ārvalsts apmeklēšanas faktu un pēc šā termiņa iestāšanās datus iznīcināt.
Noteikumu projekts arī paredz noteikt, ka bērnu nometnēs bērnu skaits grupā - ne vairāk kā 30 dalībnieki - tiks saglabāts līdz 2020.gada 31.oktobrim.
Vanaga norādīja, ka šī, visticamāk, vēl nav projekta gala versija, jo noteiktas prasības vēl tiks caurlūkotas, tomēr IZM plānojot valdībā šo noteikumu projektu skatīt jaunnedēļ, 28.jūlijā.
