Prāmis pār Gauju ir viena no retajām vietām Latvijā, kur vēl darbojas pārceltuve. Maksa vieglajam auto ir divi eiro, cilvēkam – 70 centi. Taču atklājies, ka šogad šeit varēja braukt pat par brīvu. Maksu nepieprasīja, jo pašvaldība nebija izsniegusi numurētas biļetes. Iespējams, tas pat ir mazāks pārkāpums par to, ka pērn, pārceltuvē naudu no klientiem iekasēja, bet pievienotās vērtības nodokli (PVN) nedeklarēja VID. Tāpat to neiemaksāja valsts budžetā. Kopumā Līgatnes novada pašvaldība valsti bija apkrāpusi par teju 11 tūkstošiem eiro.
Vēl virknē gadījumu Informācijas centrā bija anulētie čeki, taču nebija skaidrs, kuri tieši darījumi atcelti. Kases lentās šādas summas atrodamas nebija. "Līdz ar to ievērojamas summas šādā veidā bija izņemtas no kases, par ko mēs jau vasaras sākumā ziņojām VID. VID ir veicis šajā pašvaldībā pārbaudes, ir konstatējis tādus pašus pārkāpumus, kādus konstatējām mēs, par ko attiecīgi ir pieņēmis lēmumu un sodījis pašvaldības vadītāju ar naudas sodu un arī pašvaldību,” skaidro Valsts kontroles (VK) padomes loceklis Aivars Ērglis.
Lai gan virknē Līgatnes novada pašvaldības iestāžu iespējams norēķināties skaidrā naudā, grāmatvedībā šīs naudas iekasēšanas vietas nav reģistrētas. Tajā pašā laikā Līgatnes novada mērs Ainārs Šteins (“Vienotība”) noraida iespēju, ka tiktu vesta “dubultā grāmatvedība”.
"Es nezinu, es nezinu, kas ir “melnā kase”. Es zinu to, ka sabiedrībā “melnā kase” tiek uztverta, kā naudas ieguves vieta, kur iegūst kādu nelegālo naudu, no kuras pēc tam tiek maksātas “aplokšņu algas”, tiek maksāti kādi nelikumīgi darījumi. Man ir grūti iedomāties, ka Līgatnē vai kādā citā pašvaldībā kāds būtu ieinteresēts darbiniekiem maksāt “aplokšņu algas”. Jāteic, ka virkne darbinieku, kas varbūt šajā gadījumā ir bijuši iesaistīti vai līdzatbildīgi šiem procesiem, kas ir VK revīzijas ziņojumā minēti, viņi pašvaldībā vairs nestrādā," saka Šteins.
Līdzīgi pārkāpumi atklājušies arī Ogres novadā. Piemēram, Krapes pagasta pārvaldes kasē konstatēts skaidra naudas iztrūkums. Savukārt kādā pasākumā Meņģeles pagasta tautas namā apmeklētājiem izsniegtas pašu izgatavotas biļetes. Iegūtie līdzekļi gan esot tūlīt arī iztērēti, lai norēķinātos ar mūziķiem. Meņģeles pagasta tautas nama vadītāja Ilze Jankuna uz “de facto” jautājumu, kāpēc ar mūziķiem nebija noslēgti līgumi, atbild: "Nu, ko lai es jums pasaku? Ja tajā vakarā nav VID biļetes, tieši tāpēc nebija.” Jankuna nespēj paskaidrot arī to, kāpēc par radušos situāciju laikus nebija informējusi VID: "Nu, ko lai es Jums pasaku? Nu neizdarīju to. Tagad es varu vienkārši pateikt, ka es to neizdarīju.”
Meņģeles pagastā “melnajā naudā” nav maksāts tikai mūziķiem. Šie līdzekļi tērēti arī kurpju labošanai, pirktas balvas un dāvanas. Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Ineta Tamane (“Ogres novadam”) pārliecināta: "Pārkāpumi skar grāmatvedības dokumentu nepilnību. Piemēram, mūsu kurpju remontēšana patiesībā ir deju kolektīva apavu labošana, kuriem nebija attiecīgi akts par šo darījumu."
"Jebkurā gadījumā Meņģeles grāmatvedības uzskaite tiks uzlabota. To noteikti mēs esam apņēmušies un to mēs izdarīsim. Tur, kur ir šie grāmatvedības pārkāpumi, par to mēs ļoti nopietni runājam," sola Tamane.
Madlienas pagasta bibliotēkā tāpat kā Mālpils bibliotēkā skaidras naudas maksātājiem iepriekš neizsniedza maksājumu apliecinošus dokumentus. “de facto” pārliecinājās, ka šobrīd darbinieki nekavējoties izraksta kvīti. Kvīts izrakstīta par dokumenta kopēšanu. Taču jau šobrīd skaidrs, ka īstas izpratnes par kases dokumentu sakārtošanu nav. Mālpilī maksā iekļauts PVN divu centu apmērā. Savukārt Madlienā izdodas dokumentu nokopēt lētāk – sešu centu vietā jāmaksā četri. Šeit PVN nav jāmaksā.
Toties kvīti izraksta, pastāstot arī to, kā pakalpojumu uzskaite veikta agrāk: "Rakstījām kladē un mēneša beigās iemaksājām. Tagad tā mums neatļauj vairs. Tagad katram jāraksta.”
Līdzīgi pārkāpumi konstatēti arī Baldones un Rundāles novadu pašvaldību kasēs. Nauda saņemta, bet nav izsniegti atbilstoši maksājumu apliecinoši dokumenti. Taču salīdzinoši ar lielākiem novadiem, pārkāpumos figurē mazāki naudas apjomi.
"Saprotiet, tas ir tas, ko mēs varam atklāt. Ja pašvaldība ir izrakstījusi VID nereģistrēto kvīti naudas iemaksātājam un ar šo kvīti summu ir aiznesusi uz pašvaldības kasi, tad tā ir summa, ko mēs varam izrēķināt, bet, kā mēs zinām, cik kvītis ir izrakstītas? Kā mēs zinām, cik kvītis ir izrakstītas, bet nav aiznestas uz kasi?” par revīzijās konstatēto pauž Ērglis.
