Trešdien, 4.oktobrī, Rīgā bija pulcējušies teju visu novadu un pilsētu vadītāji, lai kopā ar valdības pārstāvjiem pārspriestu nākamā gada valsts budžetu. Lielu domstarpību pusēm nav, jo valdība apmierinājusi pašvaldību prasību par nodokļu ieņēmumos iezīmētu 19,6% daļu, kas pienākas pašvaldībām.
Tomēr nepatīkams un negaidīts pārsteigums tām bijis otrdien valdībā nolemtais, ka kopā ar budžetu lems arī par minimālo skolēnu skaitu klasēs, un ne vien vidusskolās, par ko diskutēja iepriekš, bet arī agrākā posmā.
“Skolēnu skaita noteikšana bērnudārzā, sākumskolā, pamatskolā līdz 12. klasei - šāda situācija ir pilnīgi jauna. Es pat nevaru komentēt, kāpēc tas ir radies, un vakar mēs teicām, kas šis jautājums ir jāizdiskutē,” pauda Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Tāpēc pašvaldību pārstāvji piedāvāja izņemt šo likumprojektu no budžeta paketes. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) gan skaidroja, ka neesot pamata satraukties ne par bērnudārziem, ne par sākumskolā. Līdz 6. klasei skolēnu skaits joprojām būs tikai un vienīgi pašvaldību ziņā, un nelielu klašu dēļ skolas nebūs jāslēdz.
“Mūsu ieskatā sākumskolu tīkls ir racionāls valstī. (..) Savukārt 7-9. klase, kur parādās fizika, ķīmija bioloģija, ja skolēnu ir ļoti maz, tad šie priekšmeti nīkuļo. Un tut ir jāpasniedz daudz priekšmetu, lai slodzi savāktu, tur ir mokas gan skolas vadībai, gan pašvaldībai, gan diemžēl skolēniem,” norādīja ministrs.
Šadurskis gan apliecināja gatavību diskutēt ar pašvaldībām un meklēt kompromisus, piemēram, par pārejas periodu. Taču pēc viņa teiktā diskusijas nevarot notikt mūžīgi.
