Atvēlot četrus mēnešus, 69 padomju režīmu slavinošo objektu demontāžu Saeima un valdība uzdeva veikt 22 pašvaldībām.
Vieni no pirmajiem darbus steidzās veikt Mārupes novads, pārvietojot Skultes lidmašīnu. Pašvaldībā informē, ka tā drīzumā plāno iesniegt Kultūras ministrijai astoņu valstu aviācijas speciālistu atzinumu, kāpēc lidmašīnu neiznīcināt.
Vairums pašvaldību demontāžu veica rudenī. Daudzviet mazos objektus, plāksnes vai nelielus akmeņus demontēja pašvaldību uzņēmumi vai iestādes, taču pārsvarā nācās nolīgt būvniekus. Atšķirībā no citām pašvaldībām Daugavpils dome ne vien neatklāj būvnieku, bet vairās atzīt, kas devis rīkojumu jeb organizējis demontāžu. Tikmēr citur vietvarās izteikuši vēlmi iznīcināt vēl papildus citus pieminekļus.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs Jānis Asaris stāsta: "Paši apsekojot savas teritorijas, konstatēja un iesūtīja papildu sarakstus. Šeit es varētu minēt, ka nopietni ir strādājuši gan Kuldīgas novads, Dienvidkurzeme, Alūksne."
Kopumā pēc pašvaldību iniciatīvas pārvaldē izvērtēta un pārsvarā arī apstiprināta vairāk nekā 70 objektu demontāža. Mazāk aktīvas uz to bijušas Latgales pašvaldības. Rēzeknes pilsēta un Krāslavas novads arī ir vienīgās teritorijas, kur vēl līdz pat šodienai demontāžas darbi nebija sākti. Krāslavā skaidro, ka šo pirmdien nācās sākotnējos plānus grozīt, jo papildus četriem sarakstā noteiktajiem, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde lūgusi demontēt vēl vienu. Pārvešanai uz Okupācijas muzeju vien nākamnedēļ sāks gatavot 1994. gadā uzstādītu nacistisko režīmu slavinošu pieminekli.
"Otto Lancelle, tas bija Vācijas armijas ģenerālis, kura radinieki vēlējās uzstādīt pieminekli viņa bojāejas vietās. Bet tas tāpat slavina militārismu," skaidro Jānis Asaris.
Vēl vairākas pašvaldības paudušas interesi saglabājamos pieminekļu fragmentus paturēt sev, proti, izvietot pašvaldības muzejos. Likums gan to neļauj – fragmenti jānodod Okupācijas muzejam un vismaz pagaidām tos aplūkot nevarēs. Muzeja direktore informē, ka gan bronzas statuja no Liepājas, gan bareljefs no Daugavpils slēgtajā krātuvē Jelgavas novadā jau nokļuvis.
Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība uzsvēra:
"Šie objekti vēl līdz nesenai dienai nebija tikai vēstures liecinieki vien. Tie tomēr pildīja savu propagandas funkciju. Līdz ar to šādu objektu eksponēšana tuvākajā laikā nebūtu ne vēlama, ne lietderīga."
Tieši objektu pārvietošana līdz Okupācijas muzeja angāram sagādā vislielākās izmaksas, pauž vairākās pašvaldībās. Līdz šim vēl neviena pašvaldība nav saņēmusi valsts daļu demontāžas izmaksu segšanai, apstiprina Kultūras ministrijā. Saldus un Augšdaugavas novadi ir pirmie, kas iesniegušas nepieciešamos dokumentus, bet tos plānots sākt vērtēt novembra beigās.
KONTEKSTS:
Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu. Saeima 16. jūnijā pieņēma likumu, saskaņā ar kuru totalitāros režīmus slavinoši objekti jādemontē līdz 15. novembrim.
