Latvijas Lielo pilsētu asociācija kopā ar Latvijas pašvaldību savienību un ekspertiem izvērtējuši VARAM piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas projektu un atzinuši to par pārāk virspusēju esam.
“Pirmais un galvenais secinājums, ka VARAM strādā viena pati. Par to mēs saņēmām apliecinājumu visās reģionālajās konferencēs. Nozaru ministrijas ļoti minimāli iesaistās šī ļoti svarīgā jautājuma risināšanā. (..) Šai reformai ir jābūt visas valdības, ne tikai ministru mutiski paustai apņēmībai, bet arī ministriju darbam. Tomēr katra ministrija ierēdniecības vadības līmenī iet katra savu ceļu. Šis nav tas gadījums, kad var iet katrs savu ceļu. Visiem ir jāstrādā kopā,” norādīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis.
Tādēļ pašvaldības un eksperti izstrādājuši savu piedāvājumu, kas paredz pirms novadu robežu pārskatīšanas veikt citas reformas:
- Pirmkārt, uz plānošanas reģionu bāzes izveidot otrā līmeņa pašvaldības jeb apriņķus, kas pārņemtu daļu funkciju no vietējām pašvaldībām un daļu no valsts.
- Otrkārt, mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījumu, ņemot vērā ne tikai iedzīvotāju, bet arī darbavietu skaitu pašvaldībās. Tas motivētu pašvaldības vairāk piesaistīt uzņēmējus, nevis tikai rūpēties par dzīvojamiem rajoniem.
Un tikai pēc pirmo divu posmu īstenošanas būtu jāķeras pie trešā – pašreizējo novadu apvienošanas.
Ekonomists Andris Miglavs uzskata, ka svarīgi ir attīstīt nevis kādus centrus, bet gan visu valsts teritoriju. Viņaprāt, bieži piesauktais izmaksu samazinājums pašvaldības iestāžu uzturēšanai nav galvenais mērķis.
Mums nevajag sevi mānīt ar to, ka svarīgi, cik maksā deputātu korpuss pašvaldībās, cik maksā viena vai otra pakalpojuma izmaksa, ko sniedz pašvaldība. Tas nav principiālais jautājums. Principiālais jautājums – kā panākt, lai Latvija no monocentriski veidotas perifēri depopulējošas, tas ir iedzīvotājus zaudējošas valsts atgrieztos policentriskā, visas teritorijas attīstības valsts statusā.
Viņaprāt, svarīgi ir ļaut pašiem iedzīvotājiem lemt par vides ap sevi attīstību: “Pirmais un galvenais uzdevums pēc būtības ir nodot pienākumu un tiesības, un iespējas veidot sava reģiona attīstību, apriņķa attīstību šajā apriņķī dzīvojošo cilvēku ziņā. Izveidojot šo pārvaldības struktūru, otrā līmeņa pašvaldību struktūru, kas būtu gana jaudīgas biznesa attīstības veicināšanai, spējīgas koordinēt publiskās un ceļu infrastruktūras pārvaldību un attīstību, un veidošanos un caur kuru varētu īstenot šo kopējo attīstības atsākšanu.”
VARAM pret piedāvājumu veidot otrā līmeņa pašvaldības izturas ar piesardzīgu skepsi,
jo būtu grūti izskaidrot iedzīvotājiem, kādēļ nepieciešams jauns, birokrātisks mehānisms. Arī IIN sadales maiņa ministrijai rada bažas.
“Ja tā nodokļa sadale būtu savādāka, kaut vai ienākuma nodokli sadalītu: puse, kur dzīvo, puse, kur strādā, tad daudzām pašvaldībām tā būtu katastrofa, sevišķi Pierīgā,” norādīja VARAM Reformu nodaļas vadītājs Andris Šults.
Šults arī skaidroja, ka teritoriālā reforma var rast iespējas pašvaldībām, gan piesaistot finansējumu, gan arī veicinot uzņēmējdarbību: “Tas izaicinājums ir arī tās iespējas, kas var rasties, pašvaldībām koncentrējot gan viņu finanšu resursus, gan veicinot efektīvu plānošanu ap šiem reģionālās un nacionālās nozīmes centiem, kā to paredz mūsu modelis, jo tur ir lielākā iedzīvotāju plūsma uz darba vietām, uz pakalpojumiem. Mūsu mērķis ir to visu saveidot vienotā vienībā, kas sauktos administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienība. Tādā veidā liekot pašvaldību darbības akcentu uzņēmējdarbības attīstībā un veicināšanā, jo mūsu skatījumā akcenti, lai nebrauktu prom iedzīvotāji, ir saistīti ar darba vietām, ar cilvēka cienīgu atalgojumu. Tas nozīmē, ka vēl ir daudz darāmā uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, lai varētu pacelt ražošanu, lai būtu atalgojums iedzīvotājiem.”
Pēc diskusijām tapušo piedāvājumu pašvaldību organizācijas apkopos informatīvā ziņojumā un iesniegs gan Saeimā pārstāvētajām partijām, gan reģionālās attīstības ministram.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.
Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas.Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā reformas piedāvājumā.
Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana. 
