Straujais energoresursu cenu pieaugums liks pārskatīt tēriņus daudziem. Jelgavnieki stāstīja, ka krāt nav, no kā, un uz valsts palīdzību īpaši necer. Sniegtos atbalstus varēs saņemt vien atsevišķas mērķgrupas, arī no pašvaldības.
Jelgavniece Anastasija: "Mūsu māja, kur es dzīvoju, domā uzlikt ierīces uz baterijām, lai varētu ekonomēt to kurināšanu."
Jelgavniece Aija: "Tiešām [dārgāks] viss, pārtika it īpaši, pati strādāju pārtikas veikalā, es mainu tās cenas, un es redzu, arī pirktspēja mazinājusies."
Jelgavā izskata atbalsta veidus sociāli neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, papildus cerot uz valsts atbalsta programmām un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem mājsaimniecībās.
"Jelgavā ir tāda laba lieta, ka jau savlaicīgi tika domāts apkurē par pāreju no centralizētās gāzes uz šķeldu. Bet, ja mēs ejam tā strukturēti un pragmatiski, tad vispirms ir jāsaprot, kas notiek valsts līmenī, kāda ir tā pieeja, kā valsts plāno atbalstīt," sacīja Jelgavas pilsētas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Elita Krūmiņa.
Jelgavas sociālo lietu pārvaldes budžets gada laikā pieaudzis par 1,6 miljoniem eiro, līdz ar to tiek domāts par dažādiem atbalsta veidiem iedzīvotājiem.
Tikmēr Olaine nākotnē cer ietaupīt, šobrīd veicot plašus māju siltināšanas pasākumus, norādot, ka apkures tarifi šogad nemainīsies.
"Sliktākajā gadījumā ceram uz valsts atbalstu […]. Paši arī meklēsim atbalsta pasākumus iedzīvotājiem.
Papildus turpinās aktīvs renovācijas process, šogad plānojam to uzsākt vēl 16–20 mājām," teica Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs.
Arī Ekonomikas ministrijā uzsvēra (EM) mājokļu energoefektivitātes celšanas pasākumus kā prioritārus, veicinot arī siltumapgādes pakalpojuma sniedzējiem pāreju no fosilā kurināmā uz vietējo biomasas kurināmo. Eiropas Savienības līdzfinansējumam jau saņemti 72 iesniegumi, Pierīgas un Zemgales reģionā pieteikumu bijis visvairāk.
"Mēs ceram, ka liela daļa no šiem projektiem varētu tikt ieviesta tuvākajā laikā, jo mēs saprotam, ka tas laika spiediens ir un tas jādara pēc iespējas ātrāk, un tās pašvaldības, kuras tos mājasdarbus bija veikušas un turpina veikt, manuprāt, būs daudz labāk sagatavojušās nākamajai apkures sezonai," teica EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.
Latgalē un Rīgā cenu kāpums energoresursiem būs tik straujš, ka izdevumu slogs ģimenēm liks vairāk domāt par taupības pasākumiem.
Rīdziniece Iveta plāno vairāk izvērtēt cenas, lūkot pēc papildu peļņas iespējām un veidot kaut mazus, bet uzkrājumus.
"Rīgā jau ir vēl čābīgāk, redzat, es sēžu uz balkona, bet man te salātiņi aug, kaut ko jau varam te paaudzēt. Tāpat arī pie draugiem, kam ir dārziņi, – aizbrauc, izravē, palīdzi, aplaisti, nopļauj zāli, tas nāks atpakaļ ēdienā, kas ir primārais – paēst un samaksāt dzīvokli, ja ir tik slikti," sacīja rīdziniece.
EM iepriekš norādījusi, ka mājokļa pabalsts nākamajā sezonā būs vien atsevišķām mērķgrupām, bet ne visiem. Pārējiem būs jādomā, kā iztikt pašiem.
