Pedagogu trūkums nav jauna problēma, taču pandēmija to krietni saasinājusi. Pēc 15. novembra skolotājiem, lai strādātu klātienē, ir nepieciešams Covid-19 sertifikāts. Kopš šī datuma no Latvijas skolām aizgājuši vairāk nekā 600 pedagogu – tas ir, ieskaitot arī atbalsta personālu, psihologus, sociālos darbiniekus un citus.
Absolūti lielākā daļa – ap 90% – darbu skolās pametuši tieši sertifikāta neesamības dēļ,
tā skaidroja Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS). Visvairāk trūkums jūtams lielajās pilsētās, norādīja LPS speciāliste izglītības jautājumos Ināra Dundure.
“Tas ir būtisks skaitlis, ja ņem vērā, kāda ir situācija pa mācību priekšmetiem. Ja mums valstī matemātikā trūkst 42 pedagogi, tas nozīmē, ka pārējiem ir papildus slodze. Tas nozīmē, ka ir atsevišķas skolas, kuras maina mācību norisi, lai varētu nodrošināt mācību procesu,” sacīja Dundure.
Būtisks iztrūkums ir arī fizikas, latviešu valodas un angļu valodas skolotāju vidū, kā arī skolām arvien grūtāk sokas ar atbalsta personāla nodrošināšanu.
Lielākā daļa no vairāk nekā 600 aizgājušajiem pedagogiem pametuši skolas Rīgā, kopumā tie ir 235 izglītības iestādēs strādājošie. Situācija ir tik kritiska, ka daļā galvaspilsētas mācību iestāžu nenotiek stundas vairākos priekšmetos, tostarp, arī eksāmena priekšmetos.
Rīgas domes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa pastāstīja: “Proti, citi skolotāji aizvieto klāt neesošā pedagoga stundas. Ļoti aktīvi aizvietošanu organizē arī skolu direktoru vietnieki. Līdz ar to ar aizvietošanu tiek nosegts diezgan liels iztrūkstošo stundu skaits. Tomēr vismaz 74 pedagogiem no 235 nav risinājuma, nav risinājuma arī par aizvietošanu.”
Tātad ar visu to, ka esošajiem pedagogiem jāstrādā vairāk, Rīgā ir nepieciešami vēl 74 skolotāji, lai notiktu visas mācību stundas. Pēterkopa atzīmēja, ka, neskatoties uz to, 9. un 12. klasēm tiek nodrošināti visu mācību priekšmetu apguve.
Sarežģīta situācija ir arī Ogres novadā – tur kopš 15. novembra darbu pametis 51 pedagogs, taču, ja līdz 15. janvārim nesapotēsies pret Covid-19, aizies vēl 21, kas šobrīd atrodas dīkstāvē. Arī Ogrē visas mācību stundas skolās nenotiek. Vienīgie priekšmeti, kuros nav iztrūkuma, ir vēsture, ģeogrāfija un sociālās zinības.
“Situācija ir diezgan saspīlēta un sarežģīta, jo jaunus skolotājus mācību gada vidū nav iespējams piesaistīt. Jebkurā gadījumā šajā situācijā zaudētājs ir skolēns, kuriem netiek nodrošināta atsevišķu mācību priekšmetu pasniegšana,” atzina Ogres novada Izglītības pārvaldes speciāliste Vineta Āboltiņa.
Speciālisti atzīmēja, ka situācija ar pedagogiem valstī ir kritiska. Tomēr galvenais cēlonis nav prasība pēc Covid-19 sertifikātiem, tas vien šo procesu paātrinājis. Lai izvērtētu situāciju un domātu par risinājumiem, pašvaldības šonedēļ tiksies ar Latvijas Universitātes speciālistiem, bet nākamnedēļ – Saeimas deputātiem, kā arī gaida rīcību no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM).
IZM pagaidām ātra risinājuma nav. Tā aicina pašvaldībām palīdzēt skolu direktoriem, piemēram, uz laiku piesaistot augstskolu mācībspēkus vai citādi skolām sadarbojoties.
KONTEKSTS:
15. novembrī spēkā stājas prasība, ka valsts un pašvaldību iestādēs, tai skaitā kapitālsabiedrībās nodarbinātie, kā arī privātajā sektorā nodarbinātie, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu Covid-19 izplatīšanās risku, savus darba pienākumus var veikt tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
